"Putins izgāzīsies, Eiropa uzvarēs": Leiena nosauc ES attīstības turpmākos virzienus

Simboliski, ka šajā Eiropas Savienības nākotnei zīmīgajā notikumā kā goda viešņa piedalījās Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska. Viņa Eiropas parlamenta zālē tika sveikta ar aplausiem. Kā vēstīts, Ukrainai šovasar tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss.

I want the people of the Western Balkans, of Ukraine, Moldova and Georgia to know:

You are part of our family, your future is in our Union, and our Union is not complete without you!
 #SOTEU pic.twitter.com/JcjI2LY6hD

— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) September 14, 2022

Leiena savā runā iepazīstināja ar EK pagājušā gada darba rezultātiem un turpmākajiem plāniem, īpaši izceļot ES solidaritāti ar Ukrainu. EK prezidente atzīmēja, ka šajā reizē šo nozīmīgo runu teic laikā, kad Eiropas zemē norisinās karš.

Reakcija bija vienota, pārliecinoša un tūlītēja

"Esam pierādījuši Eiropas spēku," norādīja Leiena, uzsverot, ka salīdzinot ar iepriekšējām krīzēm, šajā reizē ES reakcija bijusi vienota, tūlītēja un pārliecinoša.

Viņa arī atzina, ka tuvākie mēneši nebūs viegli: "Daudz kas ir likts uz spēles ne tikai Ukrainā, bet arī ES un pasaulē." Leiena uzsvēra, ka tas ir karš ne tikai pret Ukrainu, bet arī enerģētikas karš pret ES, karš pret savienības ekonomiku, kā arī pret tās kopējām vērtībām.

"Ar vajadzīgo drosmi un solidaritāti panāksim, ka Putins izgāzīsies, Eiropa uzvarēs," sacīja EK prezidente, piebilstot, ka "drosmei šodien ir vārds, un tas ir Ukraina", ka drosmei ir seja – to Ukrainas iedzīvotāju seja, kuri pārliecinoši stājās pretī Putina nežēlībai.

Solidaritāte ar Ukrainu būs nesatricināma

Leiena apliecināja, ka Eiropas solidaritāte ar Ukrainu ir nesatricināma. Viņa uzsvēra, ka ES sankcijas pret Krieviju paliks spēkā un šajā jautājumā ES jāsaglabā "apņēmība un nepiekāpība".

EK prezidente arī minēja, ka ES sniegs ievērojamu ekonomisko atbalstu Ukrainas atjaunošanai, īpaši izceļot palīdzību skolu atjaunošanai.

Runā tika uzsvērta apņēmība Ukrainai atvērt kopējo Eiropas tirgu. Leiena no tribīnes sacīja, ka ir gatava sarunām par šo jautājumu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Vajadzēja ieklausīties Baltijas kolēģos

Analizējot Ukrainas kara situāciju, Leiena norādīja, ka laikus vajadzēja ieklausīties Kremļa kritiķu un opozīcijas balsīs, tai skaitā Baltijas valstu kolēģos, kuri gadiem brīdinājuši, ka Putins neapstāsies.

Leiena uzslavēja Baltijas valstis to centienos mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas, sakot, ka tas ir arī visu ES valstu uzdevums. Kā atzīmēja EK prezidente, vēl pirms gada kopējā ES importā Krievijas gāze veidoja 40%, bet šobrīd tie ir vairs tikai 9%.

Enerģētikas uzņēmumiem jādalās peļņā

EK prezidente uzsvēra, ka komisija aktīvi strādā pie priekšlikumiem, kā ierobežot enerģētikas uzņēmumu peļņu, liekot ar to dalīties ar sabiedrību, daļu novirzot atbalstam tiem, kas tas šajā brīdī ir visvairāk nepieciešams.

"Tā kā mēs piedzīvojam fosilā kurināmā krīzi, arī fosilā kurināmā nozarei ir īpašs pienākums," sacīja EK prezidente. "Arī lielākie naftas, gāzes un ogļu uzņēmumi gūst milzīgu peļņu. Tāpēc viņiem ir jāmaksā taisnīga daļa – viņiem ir jādod iemaksa krīzes situācijā."

Viņa pieminēja arī Eiropas Komisijas darbu pie priekšlikuma par gāzes cenu griestu noteikšanu, kā arī citām idejām, kā mazināt gāzes cenu. Turklāt ir jāpārtrauc gāzes cenas dominējošā ietekme uz elektrības cenām, – paredzētos pasākumus ieskicēja Leiena.

Runājot par ES enerģētisko neatkarību un drošību, EK prezidente pieteica ambiciozu ūdeņraža tirgus izvēršanas plānu. "No nišas tirgus tam jākļūst par masu tirgu," sacīja Leiena, norādot, ka šajā nolūkā tiks veidota Eiropas Ūdeņraža banka. "Ūdeņradis var mainīt spēku samēru Eiropas labā," sacīja EK prezidente

Jāsniedz nepieciešamais atbalsts

EK prezidente uzsvēra, ka augstās enerģijas cenas valstīm liek meklēt dažādus risinājumus, norādot, ka piemēram elektroenerģijas pieprasījuma samazināšana maksimumstundās pagarinās apgādi un pazeminās cenas.

"Tāpēc mēs ierosinām dalībvalstīm paredzētus pasākumus, lai samazinātu kopējo elektroenerģijas patēriņu," sacīja Leiena, uzsverot, ka vajadzīgs arī mērķtiecīgāks atbalsts uzņēmējiem un mājsaimniecībām.

Vajadzīgi fiskālie groži

Runājot par pārkārtošanos uz digitālu un klimatneitrālu ekonomiku, Leiena sacīja, ka nav iespējams ignorēt jauno realitāti, kad publiskais parāds palielinās.

"Mums ir vajadzīgi fiskālie noteikumi, kas pieļauj stratēģiskas investīcijas, vienlaikus saglabājot fiskālo stabilitāti," viņa sacīja.

Oktobrī EK nākšot klajā ar jaunām idejām par ekonomikas pārvaldību, piešķirot dalībvalstīm elastīgākas iespējas, kā samazināt savu parādu. Taču vienlaikus paredzēts stiprināt atbildību par nosprausto uzdevumu īstenošanu.

"Mērķis ir atvērt durvis stratēģiskām investīcijām un raisīt tik ļoti nepieciešamo uzticēšanos finanšu tirgiem," skaidroja EK prezidente.

Sola atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Kā uzsvēra EK prezidente, mums nepieciešama uzņēmējdarbības vide, kas dod iespējas, darbaspēks ar pieprasītām prasmēm un piekļuve izejmateriāliem, kas vajadzīgi mūsu rūpniecībā.

Viņa skaidroja, ka ES jāatbrīvojas no barjerām, kas vēl kavē mazos uzņēmumus, kurus smagi nomāc arī inflācija un nenoteiktība.
Leiena pieteica vēl vienu EK rīcības virzienu, kas būs vērst mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. To vidū ir priekšlikums par vienotiem nodokļu noteikumiem, veicot uzņēmējdarbību Eiropā.

"Pateicoties tam, Savienībā tiks atvieglota uzņēmējdarbība. Birokrātisko formalitāšu samazināšana nozīmē vieglāku piekļuvi dinamiskam tirgum, kas aptver visu kontinentu," sacīja EK prezidente.

Viņa solīja pārskatīt arī Maksājumu kavējumu direktīvu, jo neesot taisnīgi, ka katrs ceturtais bankrots notiek laikā nesamaksātu rēķinu dēļ. "Miljoniem ģimenes uzņēmumu tas būs kā glābšanas riņķis bangainā jūrā," skaidroja Leiena.

Runā EK prezidente pievērsās arī Eiropas zaļajam kursam un pārejai uz zaļo ekonomiku, digitalizācijai. Viņa analizēja ES reakciju uz Covid-19 pandēmiju un gatavošanos turpmākajām pandēmijām, kā arī "Next Generation EU" ekonomikas atveseļošanas plānam.

Ikgadējās debates par stāvokli Eiropas Savienībā ļauj EP deputātiem izvērtēt EK darba rezultātus un prioritātes, kā arī sniegt savu ieguldījumu ES politikas virziena noteikšanā.

"Meli kā inde mūsu demokrātijai"

"Redzot, kas pašlaik notiek pasaulē, reizēm šķiet, ka agrākā stabilitāte nu ir sākusi izplēnēt," atzina Leiena.

EK prezidente atgādināja, ka pēc Otrā pasaules kara tautas kopā izveidoja starptautisko sistēmu, kas iestājās par mieru un drošību, tiesiskumu un ekonomikas attīstību. "Šodien pret to ir vērsti Krievijas raķešu lādiņi," viņa sacīja.

Leiena uzsvēra, ka pasaules politikā tas ir pavērsiena punkts, kas aicina pārdomāt ES ārpolitikas programmu. Viņa solīja aktivizēt sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem – demokrātiskām nācijām visā pasaulē.

"Mums būtu jātiecas paplašināt šo demokrātijas kodolu. Pirmais, ko varam darīt, ir padziļināt saiknes un nostiprināt demokrātiskās sistēmas mūsu kontinentā," atzīmēja Leiena, minot valstis, kuras jau ir ceļā uz pievienošanos ES.

Leiena: "Vēlos, lai Rietumbalkānu, Ukrainas, Moldovas un Gruzijas iedzīvotāji zinātu: jūs esat daļa no mūsu ģimenes, jūsu nākotne ir mūsu Savienībā, un bez jums tā nav pilnīga!"

Vienlaikus EK prezidente rosināja neaizmirst par ārvalstu autokrātiem, kas vēršas pret ES valstīm.

"Ārvalstu veidojumi piešķir finansējumu struktūrām, kas grauj mūsu vērtības," atzīmēja Leiena. "To izplatītā dezinformācija no interneta ir pārcēlusies uz augstskolu auditorijām." Viņa sacīja, ka šādu struktūru izplatīti meli ir kā "inde mūsu demokrātijai".

EK prezidente apliecināja, ka ES jāspēj sevi labāk pasargāt no kaitnieciskas iejaukšanās un solīja nākt klajā ar Demokrātijas aizsardzības pakotni.

Tā palīdzēšot atklāt slēptus ārvalstu ietekmes mēģinājumus un apšaubāmus finansējuma avotus. "Mēs nepieļausim, ka autokrātiskas sistēmas ar Trojas zirga paņēmieniem uzbrūk mūsu valstu demokrātijai no iekšpuses," piebilda Leiena.

Ir pienācis laiks Eiropas Konventam

"Katru mūsu Savienības rīcību vajadzētu iedvesmot pavisam vienkāršam principam," sacīja Leiena. "Proti, mēs nedrīkstam kaitēt savu bērnu nākotnei. Mums aiz sevis šī pasaule būtu jāatstāj kā labāka vieta nākamajai paaudzei."

Viņa atzīmēja, ka ir pienācis laiks Līgumos nostiprināt paaudžu solidaritātes principu. EK prezidente arī norādīja, ka ES ir jāspēj rīkoties jomās, kas cilvēkiem ir visnozīmīgākās, ja tā grib sagatavoties nākotnei.

"Ja mēs nopietni domājam par plašāku savienību, mums nopietni jāpadomā arī par reformām," viņa sacīja. "Domāju, ka ir pienācis brīdis Eiropas Konventam, kā jau ir aicinājis Eiropas Parlaments."

Runā EK prezidente pievērsās arī Eiropas zaļajam kursam un pārejai uz zaļo ekonomiku, digitalizācijai. Viņa analizēja ES reakciju uz Covid-19 pandēmiju un gatavošanos turpmākajām pandēmijām, kā arī "Next Generation EU" ekonomikas atveseļošanas plānam.

Ikgadējās debates par stāvokli Eiropas Savienībā ļauj EP deputātiem izvērtēt EK darba rezultātus un prioritātes, kā arī sniegt savu ieguldījumu ES politikas virziena noteikšanā.