Pedagogu arodbiedrība un valdības pārstāvji pie viena galda šopēcpusdien sēdās jau otro reizi šonedēļ. Sanāksmē vēlreiz tika izskatīts valdības piedāvājums, lai streiku atceltu. Galvenais no tiem – esot rasti 56 miljoni eiro, lai no nākamā gada skolotāji varētu pāriet uz 40 stundu darba nedēļu, algas zemāko likmi tādējādi ceļot no 900 līdz 1200 eiro mēnesī.
"Ja mēs ar arodbiedrību vienojamies, tas būs lielākais vēsturiskais viena gada pieaugums pedagogiem, kāds mums ir bijis 30 gadu valsts atjaunošanas vēsturē. Tik liels pieaugums nekad nav bijis."
Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga dot gala vārdu – vai piedāvājumu pieņems, vai noraidīs – šodien vēl nevarēja. Esot nepieciešamas papildu diskusijas ar arodbiedrības padomi. Vanagas ieskatā, piedāvātais atalgojuma kāpums tikai uz papīra izskatās pievilcīgs.
"Vēlreiz atgādinu, ka jau no šā gada 1. septembra par 30 stundām mēnesī samaksa nedrīkst būt zemāka kā 900 eiro, ja pedagogs strādā 40 stundas, tad likme nevar būt zemāka kā 1200 eiro," skaidroja Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Tāpat arodbiedrības iebildumi joprojām saistīti ar to, ka papildu finansējums atvēlēts tikai vienai grupai – vispārējo skolu skolotājiem, bet tā prasības izvirzījusi par visām pedagogu grupām.
"Mums streikā ir pieteikušies ļoti daudz, piemēram, pirmsskolas pedagogu, kuriem es šobrīd neko nevaru apsolīt. Un, ja mēs to naudu pārdalām, paņemam nost no šīs vispārējās izglītības un vidējās izglītības pakāpes posma, tad, kas viņiem paliek, un realizējās tas piedāvājums, kas tika sākotnēji piedāvāts. Te ir jāsaprot, jo varbūt kolēģi teiks nē, streikojam," sacīja Vanaga.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece šodien pauda, ka tieši vispārējā izglītība ir izteikti cietusi no Covid-19 pandēmijas un jaunā mācību satura ieviešanas, tādēļ pašreiz fokuss tiek vērsts tieši uz šo vispārējo līmeni. Muižniece atzīst, ka problēmas ir arī pirmsskolā, bet tie būtu nākamie risināmie jautājumi.
"Tur ir nelieli sarežģījumi, ka pamatā no 1,5 līdz četru gadu veco bērnu pedagogiem algu maksā nevis valsts, bet pašvaldības. Joprojām es ļoti ceru, ka mēs spēsim rast kompromisu, lai izvairītos no streika. Lai skolu skolotājiem vispirms, pēc tam secīgi visām pārējām grupām, atlīdzinātu."
Turklāt no ministres sacītā noprotams – iespējamajam kompromisam nav vidusceļa. Ja arodbiedrība tomēr izvēlēsies streikot, solīti miljoni pedagogiem var netikt vispār.
"Man šobrīd ir grūti atbildēt, vai es spētu pārliecināt kolēģus, ja streiks potenciāli notiktu," sacīja izglītības un zinātnes ministre.
Arodbiedrības padomes sēde ieplānota jau šovakar, 14. septembra, vakarā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
