Skautu un gaidu organizācija: Daudzi jaunieši nebūtu gatavi iestāties valsts aizsardzības dienestā
Dažādas jauniešu organizācijas un Aizsardzības ministrijas pārstāvji šodien Kara muzejā diskutēja par valsts aizsardzības dienestu – tā iespējām un izaicinājumiem. Izaicinājumu netrūka arī paša pasākuma norisē – diskusiju par militāro dienestu pārtrauca ziņa par iespējamu spridzekli, kas ievietots ēkā, un visiem telpas uz laiku bija jāpamet.
Pirmais iesaukums aizsardzības dienestā notiks janvārī, ministrija tam aicinās jauniešus pieteikties brīvprātīgi, cerībā, ka atsauksies vismaz 500 dienēt gribētāju vecumā no 18-27 gadiem. Taču, kā norāda, piemēram, Latvijas Skautu un gaidu centrālajā organizācijā, jauniešiem nav motivācijas to darīt, daudzi tam neredzot jēgu.
"Viedokļi atšķiras, bet tas, kas parādās, ka daudzi jaunieši – varbūt izpratnes trūkuma dēļ, jo ir daudz jautājumu, par ko ir valsts aizsardzības dienests – nelabprāt tajā dotos un nebūtu gatavi iestāties valsts aizsardzības dienestā. Tie ir jaunieši vecumā līdz 18 gadiem vai 18-25 gadus veci, kas ir tieši tā vecuma grupa, uz kuru tas attiektos."
Savukārt Aizsardzības ministrija uz šo jautājumu raugās no citas puses, proti, jaunieši tieši dienējot attīstīs sevī piederības sajūtu, patriotismu un izpratni par nepieciešamību savu valsti aizstāvēt.
"Manuprāt, tas veicinātu attieksmes maiņu, jo, lai arī cik mēs negatīvi vērtētu obligāto dienestu, kas ir iepriekš bijis, redzam, ka jaunieši, pat krievvalodīgie jaunieši, ir bijuši daudz patriotiskāki nekā tie, kas nav gājuši dienestā. Tādēļ, manuprāt, tas ir tāds vistas un olas jautājums."
Vairākas jauniešu organizācijas pauda neapmierinātību, ka līdz šim nav tikušas iesaistītas jaunā militārā dienesta izstrādes procesā. Piemēram, Studentu apvienība draudus saredz tajā, ka, gandrīz uz gadu atraujot studējošos no izglītības procesa, ir liela iespējamība, ka viņi pēc tam studijas vairs neatsāks.
"Mēs esam par valsts aizsardzības dienestu, taču ne par studējošiem obligātu, un tas nav tāpēc, ka studējošie būtu jāizkļauj, bet mūsu piedāvājums ir, ka Aizsardzības ministrija tās zināšanas, kas jauniešiem būtu jāapgūst, iekļauj tieši studiju procesā. Ideālā gadījumā arī pielāgo specialitātēm, respektīvi, ja mēs runājam par programmētājiem, tad tā ir kiberdrošība, ja runājam par pedagogiem, tad tā varētu būt kara psiholoģija."
Tikmēr Latvijā ir neliela daļa jauniešu, kuri jau vidusskolā apgūst militāro apmācību – absolvējot Pulkveža Oskara Kalpaka vidusskolu – obligātais valsts aizsardzības dienests uz viņiem neattieksies.
"Es vairākus gadus gāju jaunsardzē un sapratu, ka militārais ir domāts man, un Kalpaka skola bija ideālākais variants, ko es varēju izvēlēties, vidusskola ar militāru ievirzi, un, pabeidzot skolu, mēs esam apmācīti militāra instruktora līmenī, un mēs jau skaitīsimies kā rezerves karavīri."
Obligāto dienestu plānots atjaunot pakāpeniski. Pēc brīvprātīgās pieteikšanās janvārī, otrs – jau obligātais – iesaukums būs nākamā gada jūlijā. Iecerēts, ka ik gadu dienestu izies ap tūkstoti jauniešu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
