SAB direktors norāda, ka austrumu kaimiņvalstu dienestu interese par Latviju nav mazinājusies

SAB vadītājs atzina, ka pēc kara sākuma, kad mazinājās cilvēku kustība pār robežu, Krievijas un arī Baltkrievijas specdienestu darbības Latvijā varētu būt mazinājušās tradicionālā veidā, taču interese kopumā par mūsu valsti samazinājusies neesot.

Pēc Zviedra vārdiem, tas neesot noslēpums, ka Krievija finansē sev izdevīgus politiskos spēkus un kustības visā pasaulē, tostarp Austrumeiropā un arī Latvijā.

Latvijā fiksētas tendences, kad Krievijas finansējums iepludināts caur dažādiem it kā nevalstiskiem fondiem, "ko var traktēt dažādi". Zviedris atsaucās uz pirms dažiem gadiem Latvijā fiksētu gadījumu, kad bijis redzams, ka caur gana respektablām Eiropas nevalstiskajām organizācijām bijis plānots finansēt pasākumus Latvijā 16. martā, bet finansējuma sākums bijis meklējams Krievijā.

Sīkāk jautājumu par Krievijas naudas iespējamu iepludināšanu šīs valsts interešu īstenošanai SAB direktors nekomentēja.

Runājot par gaidāmo Saeimas vēlēšanu drošību un kaimiņvalsts iespējamiem centieniem ietekmēt politisko vidi Latvijā, Zviedris atzīmēja, – ja kādu Latvijas politisko spēku un Krievijas naratīvi sakrīt, SAB pievēršot uzmanību, "vai tur nav kāda korelācija", bet ir jābūt ļoti precīziem pierādījumiem, lai to tiešām varētu apgalvot.

Savukārt vērtējot, vai mūsu valstij riskus veido Krievijas pilsoņi, kas bēg no Krievijas un par mītnes valsti izvēlas Latviju, SAB vadītājs atzina, ka šie iebraucošie cilvēki valsts dienestiem ir jāvērtē, bet ne gluži tā, ka uz katru apriori jāskatās kā uz potenciālu apdraudējumu.

Zviedris izcēla, ka pasaulē ļoti būtiski ir mainījusies attieksme pret Krieviju, kas bijis viens no iemesliem, kāpēc salīdzinoši mierīgi notikusi padomju armijai veltītā pieminekļa Pārdaugavā demontāža. Turklāt valsts šajā gadījumā esot ļoti precīzi un stingri noformulējusi savu pozīciju pieminekļa jautājumā, tostarp informējot par sekām potenciālām provokācijām.