TV3 Saeimas vēlēšanu rubrikā "Tava izvēle" – "Jaunā Vienotība"

"Jaunās Vienotības" saknes meklējamas pirms 20 gadiem, kad Einars Repše nodibināja partiju "Jaunais laiks". Par iesaistīšanos politikā viņš tautai lūdza sev saziedot vienu miljonu latu.

Toruden notikušajās 8. Saeimas vēlēšanās "Jaunais laiks" uzvarēja, iegūstot 26 mandātus un Einars Repše kļuva par premjeru. Pēc diviem gadiem viņa valdība gan krita, kad to pameta Aināra Šlesera vadītā "Latvijas Pirmā partija".

Pēc nepilna gada opozīcijā "Jaunais laiks" Ministru kabinetā atgriezās Tautas partijas līdera Aigara Kalvīša valdībā. Viņš premjera amatu nosargāja pēc 9. Saeimas vēlēšanām, savukārt "Jaunais laiks" tika atstāts opozīcijā.

Tas partijai bija smags periods, kas spilgti izgaismojās 2007. gada kongresā, kad tikai ar dažu balsu pārsvaru par "Jaunā laika" vadītāju kļuva Krišjānis Kariņš. Viņš pārspēja daudz kritizēto Solvitu Āboltiņu.

"Favorītisms, intrigas, apmelošana, publiska netīrās veļas mazgāšana, meli un pat iebiedēšana. Tik nepievilcīgas man atklājās mūsu partijas aizkulises," toreiz sacīja "Jaunā laika" biedre Sandra Kalniete.

Gadu vēlāk "Jaunais laiks" sašķēlās. To pameta arī vairāki reģionālie līderi un Saeimas deputāti.  Daļa no partiju pametušajiem nodibināja "Pilsonisko savienību" ar Sandru Kalnieti priekšgalā. Savukārt par "Jaunā laika" līderi izdevās kļūt Solvitai Āboltiņai.

Tikmēr valstī bija iestājusies dziļa krīze, kas noveda pie Ivara Godmaņa valdības krišanas. Pēc Godmaņa demisijas "Jaunais laiks" otro reizi kļuva par premjera partiju. Valda Dombrovska valdības galvenais uzdevumus bija izvest valsti no ekonomiskās krīzes.

Tuvojoties 10. Saeimas vēlēšanām, būtisks pavērsiens partijas vēsturē. Tiek nodibināta "Vienotība". Tajā apvienojās "Jaunais laiks", partija "Sabiedrība citai politikai" un kādreizējie šķeltnieki no "Pilsoniskās savienības". Apvienības mērķis – tiesiskums un cīņa pret oligarhiem, kurus nebeidza kritizēt par "gāzi grīdā" politiku.

Taktika apvienoties attaisnojās. 2010. gada vēlēšanās "Vienotība" uzvarēja, Saeimā iegūstot 33 deputātu vietas. Taču darboties ar šādu pārsvaru nebija ilgi lemts. 10 Saeima tika atlaista un ārkārtas vēlēšanās "Vienotība" spēja iegūt krietni vājāku rezultātu, vairs tikai 20 vietas. Taču arī tas ļāva Dombrovskim saglabāt valdības vadītāja amatu, kļūstot par pirmo premjeru, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas, līdz savai demisijai 2013. gada nogalē. "Paziņoju par savu atkāpšanos no Ministru prezidenta amata, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju," toreiz pauda Dombrovskis.

Pēc sarežģītām valdības veidošanas sarunām, "Vienotība" varu no rokām neizlaida. Par Dombrovska pēcteci amatā apstiprināja zemkopības ministri Laimdotu Straujumu. Viņa bija pirmā sieviete premjera amatā Latvijā.

Straujuma amatu saglabāja arī pēc 12. Saeimas vēlēšanām, bet visu pilnvaru termiņu nenostrādāja. Zīmīgi, ka valdību palīdzēja torpedēt pati "Vienotība". Kuluāros runāja, ka premjera krēslu noskatījusi Solvita Āboltiņa. Tomēr nonākt ietekmīgajā amatā viņai liedza ne vien koalīcijas partneru iebildumi un negatīvais tēls sabiedrībā, bet arī atbalsta trūkums pašas partijā.

Straujumas demisija "Vienotībai" nesa dramatiskas sekas. Partija zaudēja varas grožus. Par premjeru kļuva Māris Kučinskis no Zaļo un zemnieku savienības. Un līderu maiņa arī "Vienotības" vadībā. Ilggadējo partijas vadītāju Āboltiņu amatā nomainīja Andris Piebalgs. "Vienotība" ir zaudējusi valdības vadītāja amatu, mūsu reitingi kopš pagājušajām Saeimas vēlēšanām ir samazinājušies četrkārt," viņš sacīja.

Tikmēr ambīcijas kļūt par "Vienotības" līderi pieteica Edvards Smiltēns, kurš vēlējās patriekt Āboltiņu no Saeimas frakcijas vadītājas amata: "Šajā telpā mums diviem vietas ir par maz. Vai nu es, vai Solvita Āboltiņa."

Duelī uzvarēja Āboltiņa. Viņa nosargāja amatu Saeimā, bet Smiltēns, cietis sakāvi, partiju pameta. Par "Vienotības" jauno līderi ievēlēja Arvilu Ašeradenu. Dažus mēnešus vēlāk viņš negaidīti paziņoja, ka "Vienotības" valde nolēmusi no partijas izslēgt Āboltiņu. "Ko viņa darīs tālāk, mani tas tiešām maz interesē," citēts Ašeradens.

Vēl pirms izslēgšanas Āboltiņa jau bija atklājusi, ka plāno pamest politiku, lai atgrieztos diplomātiskajā dienestā un kļūtu par vēstnieci.

Gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām, "Vienotībā" turpinājās pārmaiņas. Kopā ar vairākām reģionālajām partijām tā izveidoja apvienību "Jaunā Vienotība" ar Krišjāni Kariņu kā līderi. Viņš bija premjera amata kandidāts, bet vēlēšanās nekandidēja.

"Vienotībai" tā arī neizdevās atgūt sabiedrības uzticību, un 13. Saeimā partija iekļuva kā caur adatas aci. Apvienība ieguva tikai astoņus mandātus, kļūstot par mazāko parlamentā pārstāvēto partiju.

Tāpēc premjera amata uzticēšana tieši "Vienotībai" bija negaidīts pavērsiens. Pēc rekordilgām valdības veidošanas sarunām, Krišjānis Kariņš par premjeru kļuva, kad izgāzās Jāņa Bordāna un Alda Gobzema centieni izveidot valdību.

Uzņemoties pienākumus, "Vienotībai" bija jāspēj salāgot piecu koalīcijas partiju intereses. Viens no partneriem – partija "KPV LV" izira un pirms gada to izslēdza no valdības.

Kariņa valdības darbs vēsturē ieies ar nepieciešamību risināt vienu krīzi pēc otras. Bija jāspēj tikt galā ar Covid-19 izraisīto krīzi, kam nebija priekšrakstu. Valdība daudz kritikas izpelnījās gan par kļūdām vakcīnu iepirkumā, gan arī par novēlotiem, haotiskiem un neloģiskiem lēmumiem, nosakot dažādus ierobežojumus.

Bet pagājušā gada vasarā par frontes līniju pārvērtās Baltkrievijas robeža, pieaugot nelegālo migrantu plūsmai. Lukašenko izraisītajam hibrīdkaram sekoja pilna mēroga karš, ko šogad februārī sāka Krievija.

Ar kara seku pārvarēšanu lielā mērā arī saistītas "Vienotības" prioritātes, startējot 14. Saeimas vēlēšanās.

"Vispirms jau svarīgākais jautājums ir valsts drošība. Otrs lielais jautājums ir, lai šoziem cilvēki varētu, tā teikt, tikt galā ar saviem lielajiem rēķiniem," teic "Vienotības" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Kariņa vadītais Ministru kabinets ir kļuvis par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē. Un, ja vien vēlēšanu rezultāti nenesīs pārsteigumus, Kariņam ir izredzes premjera amatu saglabāt.

TV3 Ziņu dienests pirms 14. Saeimas vēlēšanām 29. septembrī rīkos populārāko partiju premjerministra amata kandidātu debates. Televīzijas tiešraidē izvaicāsim pretendentus uz valsts ietekmīgāko amatu. Raksti sev interesējošos jautājumus zemāk esošajā formā vai sūti uz [email protected], un mēs tos uzdosim!

14. Saeimas vēlēšanas notiek 2022. gada 1. oktobrī. Parlamentā uz četriem gadiem tiks ievēlēti 100 deputāti no pieciem vēlēšanu apgabaliem. Piedalīties vēlēšanās tiesības būs Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Vēlēšanu nedēļā pirmdienā, ceturtdienā un piektdienā varēs nodot balsi glabāšanā, savukārt vēlēšanu diena ir 1. oktobris – sestdiena. Šogad nobalsot varēs, gan uzrādot pasi, gan ID karti.