Neiztīrītas Lielupes ietekas dēļ jau divus gadus slēgta Jūrmalas osta
Jūrmalas kā ostas pilsētas nākotne ir neskaidra. Kādreiz jahtām pilnā Jūrmalas osta jau divus gadus ir pamirusi un jahtas pazudušas arī no citām piestātnēm, jo Lielupes ieteka jūrā ir sadzīta pilna ar smiltīm, tā netiek tīrīta un tāpēc ir par seklu, lai jahtas varētu no Lielupes izbraukt jūrā. Šī problēma jau ne reizi vien radījusi nesaskaņas starp Jūrmalas domi un burātājiem, un šīs jomas attīstība Jūrmalā buksē jau gadus desmit.
Jūrmalas ostu ar Rīgas jūras līci savieno Lielupes ieteka un to līdz pat šī gadsimta sākumam aktīvi izmantoja rūpnieciskai zvejai. Pēdējos vairāk nekā desmit gadus upi izmanto tikai burātāji, tādēļ būtiski mainījies tās tecējums, līdzi nesot arī smilšu sanesumus. Tieši šo sanesumu dēļ jau divus gadus Jūrmalas osta ir slēgta, jo iztekas dziļums dažviet ir knapi metrs un burātāji jūrā vairs netiek. Tā arī Mārtiņš Rīgas līcī pēdējo reizi bijis pirms trim gadiem.
"Mēs tiekam līdz ietekai, tad līdz Lielupes dzelzceļa tiltam un pa Buļļupi līdz Bolderājas auto tiltam. [Tad jums tā jahta ir tīri turp atpakaļ pa upi?-red.] Nu būtībā jā."
Vairums burātāju savus transportlīdzekļus aizveduši uz Rīgas vai Engures ostām un Jūrmalā vairs tikai pārziemo. Viņaprāt, zaudētāji ir ne tikai pašmāju ūdens sporta baudītāji, bet arī pilsētas ekonomika, jo potenciālie viesi no Zviedrijas vai Somijas Jūrmalu labprāt apciemotu, bet nespēj.
"Atbrauktu ārzemju tūristi, viesi, šeit samaksās par jahtu stāvvietu, aizies uz veikalu, uz krodziņu un tā nauda varbūt netiešā veidā atnāks atpakaļ."
Grīvas iztīrīšanai vajag vismaz 350 000 eiro, bet ostas ienākumi ik gadu ir trīsreiz mazāki. Katru gadu tērēt tik lielu naudu Jūrmalas dome nevar atļauties, tādēļ attīstības dokumentos šeit iecerēts būvēt molu, kas smiltis aizturētu. Taču pēdējos septiņus gadus neviens no papīros ierakstītajiem darbiem nav izdarīts, jo pašvaldībai tāda projekta īstenošanai naudas nav, bet Eiropas fondus piesaistīt neizdevās.
"Ja nemaldos tā bija Rīgas jūras līča piekrastes attīstības programmā, bet tur bija arī citi līdzīgi projekti un pilsētai šajā sadaļā finansējums netika iedalīts."
Nodot teritoriju privātiem uzņēmējiem nevar, jo abpus ietekai ir aizsargājamas dabas teritorijas. Par ostas likvidāciju ir runāts, taču tas problēmu nerisināšot, jo teritorija vienalga paliks pilsētas pārziņā un tā būs jākopj.
Burātāji piekrīt, ka katru gadu tīrīt ieteku ir neizdevīgi, bet uzskata, ilgtermiņa ieguldījumiem domē pietrūkst politiskās gribas, lai gan, viņuprāt, šāds projekts atmaksātos.
"Eiropa nodrošina 70-80% līdzekļu un Jūrmalas pašvaldībai būtu tikai kādi 20% līdzdalība un, sadalot to uz 10 gadiem, tā ir pilnīgi normāla summa, ko pašvaldība varētu ieplānot. Principā jahtu un cilvēku skaits, kas šeit varētu būt, ir mērāms simtos."
Politiķi neslēpj, ka šāds atpūtas veids būtu samērā ierobežotam cilvēku lokam un viņiem svarīgāka ir krasta kāpu stiprināšana pilsētas centrālajā daļā – Majoros, Dzintaros, Dubultos. Vienlaikus, pilsētas attīstības programmā osta parādās un ir dzirdēts, ka tuvākajā laikā atbalstu mazo ostu attīstībai varētu sniegt Zemkopības ministrija.
"Mēs pat nezinām to programmu, mēs zinām, ka mazajām ostām ir paredzēti 18 miljoni ZM un gaidām ministru kabinetu, kad viņi pieņems šos noteikumus un redzēsim, kas ir paredzēts."
Skaidrs gan ir tas, ka, ja neizdosies piesaistīt ārējo finansējumu, arī turpmāk Jūrmalas ostai strauja attīstība izpaliks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
