"Nord Stream" sabotāža atver jaunu kara fronti. Kādi muskuļi mums ir Baltijas jūrā?

Dānijas aizsardzības ministrs Mortens Bodskovs trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Briselē sacīja, ka ir pamats bažām par drošības situāciju Baltijas jūras reģionā.

"Krievijai ir ievērojama militārā klātbūtne Baltijas jūras reģionā, un mēs sagaidām, ka viņi turpinās savu ieroču žvadzināšanu," teikts ministra paziņojumā.

Šķēdes poligonā #Namejs2022 ietvaros 🇺🇸 artilērijas sistēma #HIMARS Baltijas jūrā iznīcināja 2 mācību mērķus.
ENG: During military exercise "Namejs 2022", US artillery system HIMARS destroyed 2 training targets in the Baltic Sea.#WeAreNATO @US_SOCEUR @USArmyEURAF @USEmbassyRiga pic.twitter.com/aUukc0kbaK

— ESMU KARAVĪRS | I AM A SOLDIER (@esmukaravirs) September 28, 2022

Gāzes vadu sabotāžai starp Krieviju un Eiropu vajadzētu kalpot kā modinātāja zvanam, lai aizsargātu savu kritisko infrastruktūru, brīdinājušas Eiropas amatpersonas.

Had a 📞 call with my Swedish counterpart @AnnLinde about detonations of #Nordstream1 and #NordStream2 pipelines in the Baltic Sea and possibility of regional and international cooperation on this matter

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) September 28, 2022

Šis notikums no jauna aktualizē jautājumu arī par kopējo drošības situāciju Baltijas jūrā, kurā ik dienu kuģo vidēji 3000–4000 kuģu.

Top par NATO "iekšējo" jūru

Runājot par drošību Baltijas jūrā, eksperti īpaši atzīmē gaidāmo Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO. Līdz ar šo soli visas valstis ap Baltijas jūru, izņemot Krieviju, būs alianses dalībvalstis, nostiprinot pozīcijas, lai kontrolētu jūras un gaisa ceļus.

Somijas un Zviedrijas iekļaušana NATO būtiski mainīs dinamiku Baltijas jūras reģionā, – atzīmē Upsalas universitātes profesors Stefans Hedlunds.

"Kad abas Ziemeļvalstis bija neitrālas, Krievijas Baltijas jūras flote lielākoties varēja darboties neierobežoti no jūras kara bāzēm Kronštatē pie Sanktpēterburgas un Baltijskā Kaļiņingradas eksklāvā. Tās galvenie pretinieki būtu mazie Polijas, Vācijas un Dānijas jūras spēki," viņš atzīmē.

Savukārt, raugoties nākotnē, Baltijas jūra kļūs par NATO "iekšējo" jūru, kurā Krievijas Baltijas flote varēs darboties, kad un kā alianse tai ļauj.

At the helm.
The @USNavy dock landing ship USS Gunston Hall sails in formation with 🇸🇪 Swedish navy ships during a maneuvering exercise in the Baltic Sea. pic.twitter.com/4ouMtEmhzh

— Department of Defense 🇺🇸 (@DeptofDefense) September 21, 2022

Hedlunds norāda, ka Somija un Igaunija apspriež pretkuģu raķešu izvietošanu, kas veidotu efektīvu barjeru pāri Somu līcim.

"Ņemot vērā, ka attālums no Tallinas līdz Helsinkiem ir tikai 87 kilometri, abās pusēs esošās krasta baterijas nodrošinātu, ka neviens Krievijas virszemes kuģis no Kronštates nevarētu bez atļaujas ieiet Baltijas jūrā," skaidro analītiķis.

Eksperts arī īpaši izceļ Zviedrijas flotes senās tradīcijas ekspluatēt zemūdenes sarežģītajos Baltijas jūras iesāļajos ūdeņos. Krīzes apstākļos uz to rīcību varot paļauties.

Rosina NATO reģionālā štāba izveidi

Eiropas politikas analīzes centrs "CEPA" šā gada sākumā vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Baltijas jūras aizsardzības spēju stiprināšanai ieteica NATO reģionālā štāba izveidi.

Ekspertu ieskatā, tas nodrošinātu, ka alianse un tās partneri (tobrīd vēl nebija lēmumu par Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO) krīzes vai konflikta gadījumā spēj garantēt jūras kontroli.

CEPA analīzē arī norādīts uz Baltijas valstu jūras spēku relatīvo vājumu. "Taču principiāls lēmums, laikus pievēršot uzmanību labākai informācijas apkopošanai un apmaiņai, pavērs ceļu citu grūtību risināšanai," teikts analīzē.

In the face of Russia's troop build up on Ukraine's border, the Baltic Sea region has become a critical theater for @NATO defense. @edwardlucas & @general_ben explain how the US, NATO, and others can ensure the collective and total security of allied and partner nations. #MSC2022

— CEPA (@cepa) February 18, 2022

Analītiķu ieskatā Baltijas jūras reģions ir ideāla NATO izmēģinājumu vieta, lai īstenotu "4×30" gatavības iniciatīvu, kas ietver apņemšanos 30 dienu laikā sagatavot startam 30 mehanizētos bataljonus, 30 jūras spēku kuģus un 30 gaisa eskadras.

Eiropas flotes pret Krievijas spējām

NATO Eiropas flotēm vien ir gandrīz četras reizes vairāk karakuģu nekā Krievijas kara flotei, ja neskaita ievērojamos spēkus, ko ASV izvietojušas Vidusjūrā un Atlantijas okeānā, salīdzina militārais analītiķis Anatols Līvens.

Viņš atzīmē, ka nopietnākos draudus rada ievērojamā Krievijas zemūdeņu flote. Pirmkārt, kodoldraudus rada 12 Krievijas ballistisko raķešu zemūdenes un 10 spārnoto raķešu zemūdenes. Otrkārt, 15 Krievijas kodoluzbrukuma zemūdenes (no kurām piecas vismaz līdz šim gadam bija izvietotas Klusajā okeānā), kā arī 20 parastā uzbrukuma zemūdenes (sešas Klusajā okeānā).

Runājot par pēdējām, to galvenie mērķi esot bijuši palīdzēt aizsargāt ballistisko raķešu zemūdeņu izvietošanu un uzbrukt NATO kuģiem, šķērsojot Atlantijas okeānu, lai kara gadījumā neļautu ASV papildspēkiem sasniegt Eiropu.

"Nav skaidrs, cik efektīvi tās būtu patiesībā," vērtē eksperts. "ASV, Lielbritānijai un Francijai kopā ir vismaz 35 kodolieroču zemūdenes, kas ir izvietojamas Atlantijas okeānā, lai aizsargātu karavānas."

Slīpē Baltijas jūras aizsardzību

Dienā, kad Krievija iebruka Ukrainā, NATO paaugstinātā gatavībā izsludināja vairāk nekā 100 lidmašīnas un 120 sabiedroto kuģus. Vienlaikus alianse uzsvēra, ka tās pieņemtie mēri ir un paliek preventīvi, proporcionāli un neeskalējoši.

Arī ASV amatpersonas vairākkārt uzsvērušas apņēmību palielināt ieguldījumu Baltijas reģionā un Eiropā attiecībā ne tikai uz sauszemi, bet arī uz jūru.

On their visits to 🇱🇻Rīga, @USNavy vessels welcomed special guests on board – Ukrainian families living in #Latvia and Ukrainian soldiers receiving medical treatment here. The crews offered tours and reinforced an important message – the U.S. will always #StandWithUkraine. 🇺🇸🇺🇦 pic.twitter.com/rFqMp6eVWj

— U.S. Embassy Riga (@USEmbassyRiga) September 22, 2022

Kopš 24.februāra Baltijas jūras ūdeņos ienākuši daudzi NATO valstu karakuģi, kas piedalījušies militārajās mācībās un demonstrējuši sabiedroto apņēmību aizsargāt alianses dalībvalstis.

Piemēram, Kanāda šā gada jūnija beigās izvietoja divus karakuģus Baltijas jūrā, pievienojoties jau esošajām fregatēm, lai pastiprinātu NATO austrumu flangu.

Fair winds and following seas!#HMCSKingston and #HMCSSummerside have officially started their journey across the Atlantic to join our #NATO Allies on #OpREASSURANCE

📸 Karly Barker@RCN_MARLANT @CanadianForces @CFOperations pic.twitter.com/7ujdJLd9p4

— Royal Canadian Navy (@RoyalCanNavy) June 26, 2022

Vasarā arī Krievijas kara flote Baltijas jūrā izvērsa plašas militārās mācības, kuru uzdevumi pēc oficiālas informācijas bijuši "jūras ceļu un flotes bāzu aizsardzība". Manevros piedalījās 60 kuģu un 40 lidaparātu.

Neiztiek arī bez provokācijām. Piemēram, jūnijā Krievijas karakuģis vairākas reizes pārkāpa Dānijas teritoriālos ūdeņus uz ziemeļiem no Baltijas jūras Bornholmas salas.