Brīdina par riskiem pēc atteikšanās no centralizētas karstā ūdens cirkulācijas

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis stāstīja, ka, paaugstinoties siltumenerģijas cenām, dārgs kļūst arī karstais ūdens. Taupības nolūkos vērojama tendence, ka aizvien vairāk cilvēku izvēlas atteikties no centralizētas karstā ūdens padeves, kas rada vairākus riskus iedzīvotājiem. Pieslēdzot daudzus boilerus, pastāv risks pārslogot mājas elektrības tīklus, kas var radīt ugunsbīstamības risku.

Turklāt, lai taupītu naudu, iedzīvotāji boilerā parasti izvēlas zemu karstā ūdens temperatūru, kas stāvošā ūdenī ir labvēlīga vide, lai vairotos "Legionella spp." baktērijas.

Runājot par riskiem jaunajā apkures sezonā, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis uzsvēra, ka tiem iedzīvotājiem, kuri apkurei izmanto malku, ir jārūpējas, lai skursteņi būtu iztīrīti, savukārt tiem, kuri sildās ar elektroierīcēm, jābūt vērīgiem, lai nepārsniegtu mājas elektrotīklā pieejamo jaudu.

Runājot par to, kā šoziem samazināt siltumenerģijas patēriņu, apsaimniekotāji rosina iedzīvotājus vienoties par temperatūras samazināšanu siltummezglos, kas šoziem ir teju vienīgais tehniski iespējamais risinājums, kas patēriņu var samazināt par 5-10%.

Neimanis kritiski vērtēja iespēju uzstādīt siltuma maksas sadalītājus jeb alokatorus, jo tos var uzstādīt vien tad, ja tiek pārbūvēta apkures sistēma. Turklāt nav pierādīts, ka alokatoru uzstādīšana nodrošinātu 20% enerģijas ietaupījumu. Jāņem vērā arī tas, ka alokatoru uzstādīšanas izmaksas ir augstas.

Kā vēstīts, lai samazinātu energoresursu patēriņu dzīvojamo māju telpu apkures nodrošināšanai, valdība atļāva samazināt apkures temperatūru un karstā ūdens temperatūru šajā sezonā.