Lai godinātu un pienācīgi atvadītos no tiem cilvēkiem, kuri sevi pēc nāves ziedojušies medicīnai, bēru ceremonija sākās ar dievkalpojumu Rīgas Mārtiņa baznīcā. To vadīja četru lielāko – katoļu, luterāņu, pareizticīgo un baptistu – konfesiju mācītāji.
Pēc tam sekoja bēru gājiens uz blakus esošajiem kapiem. Lai arī zemes klēpī tika guldītas 14 urnas ar pīšļiem, kopumā tajās sagūluši vairāku desmitu cilvēku kremētie pelni.
Šie cilvēku miruši jau pirms 20-30 gadiem, iebalzamēti un viņu ķermeņi ilgus gadus kalpojuši medicīnas studentu mācībās. Kā norāda profesore Māra Pilmane, preparēšana ir ārkārtīgi nepieciešama topošajiem ārstiem, jo katrs cilvēks tik tiešām ir neatkārtojams. Lai arī anatomiskie plastmasas vai digitālie trīsdimensiju modeļi nu jau ir neatņemamam medicīnas izglītības sastāvdaļa, tomēr tie nesniedz pilnīgu informāciju par cilvēku.
"Viena cilvēka kreisās puses nerviņš ļoti smuki var atšķirties no labās puses nerva, radot cilvēkam klīniku, padarot viņu par pacientu. Mums šīs visas variācijas ir jāpēta un jāizzina, tāpēc vislielākais paldies šiem cilvēkiem, kas sevi ir novēlējuši zinātnei."
Uz pīšļu apbedīšanu ieradusies medicīnas studente uzsver būtisko preparēšanas lomu anatomijas apguvē.
"Viens ir iemācīties no grāmatas, kā visam būtu jābūt, kā asinsvadam būtu pareizi jāiet, bet beigu beigās mēs katrs esam individuāli, un tad var redzēt dažādas tās anatomiskās variācijas. Protams, tā ir atbildība arī emocionālā ziņā, apzināties, ka tas nav kaut kas mākslīgi radīts no plastmasas, bet tiešām cilvēks, un ka mums ir tā iespēja skatīties, mācīties un būt pateicīgiem un novērtēt."
Patlaban Anatomikumā ir 28 mirušo ķermeņi, kurus izmanto mācību un zinātnes vajadzībām. Taču simt gadu laikā kopš Anatomikuma pastāvēšanas tur preparēti vairāk nekā 2000 mirušu cilvēku ķermeņu.
"Ir pacienti, kuri, sevi novēlot, ļoti laipni novēl arī savas slimības kartītes, kas neapšaubāmi ļoti palīdz topošajiem mediķiem, jo viņi var uzzināt, ar kādām kaitēm šie cilvēki ir slimojoši, un apskatīties, vai audi tiešām ir izmainīti, un viņi var kaut ko no tā iegūt vai nē."
Patlaban to cilvēku skaits, kuri pēc nāves vēlas ziedot savu ķermeni medicīnas un zinātnes vajadzībām, nav precīzi zināms, jo šos datus aizsargā likums. Bet zināms, ka šo cilvēku nav maz.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
