Pārkāpjot visas starptautiskās normas, Putins paraksta aneksijas likumus

Krievijas prezidents parakstīja konstitucionālos likumus, kas četrus daļēji okupētos Ukrainas reģionus ieved Krievijā, izbeidzot formālo aneksijas procesu. Uz šo likumu pamata veic izmaiņas Krievijas konstitūcijā – tai kā Krievijas Federācijas subjektus pievienos Hersonas un Zaporižjas apgabalus, kā arī Luhanskas un Doneckas "tautas republikas" (LPR un DPR).

Turklāt Putins parakstīja likumus par līgumu ratifikāciju ar šīm struktūrām par uzņemšanu Krievijas Federācijā. Paši līgumi tika parakstīti Kremlī 30. septembrī.

Par to parakstīja dekrētus anektēto teritoriju līderu pienākumu izpildītāji, bijušie Krievijas protegi – Deniss Pušiļins, Leonīds Pasečņiks, Jevgeņijs Balickis un Vladimirs Saldo.

Putins ir pabeidzis vairāk nekā 15% Ukrainas teritorijas aneksiju – tieši laikā, kad Krievijas spēki cīnās, lai apturētu Ukrainas pretuzbrukumu vairākās frontēs, ziņo "Reuters".

Dienu iepriekš Federācijas padome ratificēja līgumus, kā arī vienbalsīgi nobalsoja par konstitucionālajiem likumiem par pašpasludinātās DPR un LPR un daļēji okupēto Hersonas un Zaporožjas apgabalu aneksiju.

Pēc tam, kad Putins ir parakstījis likumus, tiks veiktas izmaiņas Konstitūcijas 65. panta pirmajā daļā, kurā Krievijas Federācijai kā jaunus subjektus  pievienos Krievijas apgabalus – Hersonas un Zaporižjas apgabalus, kā arī Luhanskas un Doneckas "tautas republikas".

Pirmdien, 3. oktobrī, četru daļēji okupēto Ukrainas apgabalu aneksijas kārtību apstiprināja Valsts domes deputāti, bet 2. oktobrī to ārkārtas sēdē izdarīja Krievijas Konstitucionālā tiesa.

Līgumus ar Krievijas ieceltajiem Ukrainas okupēto teritoriju vadītājiem parakstīs 30.septembrī, pamatojoties uz Krievijas rīkoto "referendumu" rezultātiem. Tajās, pēc Krievijas varas iestāžu paziņojumiem, gandrīz absolūti lielākā daļa iedzīvotāju nobalsoja par pievienošanos Krievijai.

Rietumvalstis nekavējoties paziņoja, ka neatzīs "referendumu" rezultātus un Krievijas turpmāko rīcību, anektējot teritorijas, kurās tie notika, savukārt Kijeva uzsvēra, ka tas neietekmēs mēģinājumus tos atbrīvot.

Neilgi pēc "līgumu" parakstīšanas ceremonijas Kremlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Kijeva iesniegs pieteikumu dalībai NATO paātrinātā kārtībā. Zelenskis arī sacīja, ka Ukraina neveiks pārrunu procesu ar Putinu – tikai ar citu Krievijas prezidentu.

Otrdien, 4. oktobrī, pēc Federācijas padomes sēdes tika paziņots, ka Zelenskis ir izpildījis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (NSDP) lēmumu par sarunu ar Putinu neiespējamību.

Patlaban nevienu no anektētajiem reģioniem pilnībā nekontrolē Krievijas karaspēks.

Likumi par jaunu teritoriju iekļaušanu Krievijā nosaka, ka Zaporižjes un Hersonas apgabalu teritorijas robežas nosaka robežas, "kas pastāv dienā, kad tās tika uzņemtas Krievijas Federācijā", un "DPR" robežas. un "LPR" – pēc robežām, kas noteiktas "to izveidošanas dienā" un "pieņemšanas Krievijas Federācijā".

Kurp tieši Krievija šādi virzās, nav skaidrs. Taču Krievija par savu valsts robežu grasās uzskatīt ar ārvalstu robežām saistīto okupēto Ukrainas reģionu daļu.

Kremļa preses sekretāram Dmitrijam Peskovam pirmdien, 3. oktobrī, bija grūti atbildēt uz jautājumu, kādās robežās Krievija gatavojas anektēt daļēji okupētos Hersonas un Zaporižjas apgabalus. "Es jums pateikšu mazāk formālā valodā: Luhanskas un Doneckas "tautas republikas" – 2014. gada robežās. Runājot par Hersonu un Zaporižju, mēs turpināsim konsultēties ar šo gar Ukrainas robežām esošo reģionu iedzīvotājiem," viņš teica.

Kā norādīja Valsts domes Valsts veidošanas un likumdošanas komitejas priekšsēdētājs Pāvels Krašeņiņņikovs, Zaporižjas apgabals ir daļa no Krievijas tās administratīvajās robežās, bet Hersonas apgabals ietilpst Nikolajevas apgabala Sņigirevskas un Aleksandrovskas apgabalos.