Ukraiņu ārsti un medmāsas intensīvi mācās latviešu valodu
Ar latviešu valodas grāmatu – uz darbu. Tā, ļoti intensīvā ritmā valodu apgūst no Ukrainas atbraukušie ārsti un medmāsas, kuriem Latvijā dota iespēja uzreiz strādāt. Jau 53 ukraiņi nokārtojuši pašu pamatu – A1 līmeņa kursus. Runāt latviski ukraiņiem gan ir ne tikai formāla prasība, kas jāizpilda. Viņi saka – tā esot cieņa pret valsti, kurā dzīvo.
Jūliju Rīgas 1. slimnīcā sastopam pēcpusdienā, kad pacienti jau aprūpēti un ir brīdis atkal ieskatīties latviešu valodas mācību grāmatā. Tā medmāsai tagad līdzi it visur.
Nupat arī nokārtots eksāmens – pagaidām uz pašu minimālo, A1 līmeni. Kā saka – esot satraukusies un apjukusi, līdz nākamajam pietrūcis vien četru punktu: "Man ļoti patīk Latvija, ļoti patīk kolēģi. VIņi atbalsta. Es gribu pateikt paldies visiem.. Latvija ļoti skaists.. skaista valsts. Ā, valsts – 6. deklinācijas lietvārds. Tur ir sieviešu dzimte! Pareizi. Mani kaimiņi ļoti brīnišķīgi cilvēki. [Runājat tikai latviski ar kaimiņiem?-red.] Nē. Latviski. Ja nesaprotu, pārejam uz krievu valodu, bet ar tādu labu akcentu. Es viņus lūdzu latviešu valodā mani izlabot, lai ātrāk iemācos. Es gribu brīvi sarunāties latviešiem. Mācības ir ļoti intensīvas – trīs reizes nedēļā katra pa trim stundām. Nav viegli, kad vakarā pēc darba nogurums, bet savā ziņā tas arī palīdzot novirzīt domas."
Plānu kopš 24. februāra vienkārši nav. Sajūta, ka zem kājām pazudis pamats, un tu vienkāršai krīti.
"Es esmu tik pateicīga Latvijai, latviešiem un visiem cilvēkiem, kuri tik ļoti palīdz ukraiņiem, ka man pretī gribas izdarīt vismaz kaut ko – gribu iemācīties valodu kā pateicības zīmi. Tie ir neticami cilvēki! Es pat nenojautu, ka cilvēki ir spējīgi uz tādu palīdzību. Man vienkārši būtu kauns nezināt valodu. Lai gan mani pacienti pāriet uz krievu valodu, kad uzzina, ka (esmu no Ukrainas), bet es viņus lūdzu to nedarīt. Labāk slikti, bet cenšamies latviski. Gribu iemācīties," stāsta ārste no Ukrainas.
Jūlija ar ģimeni šurp atbraukusi no Sumu pilsētas – meitas iekārtojušās skolā un jau daudz maz iejutušās.
Nupat ciemos bijuši arī vecāki, bet palikt nepalika. Ar asarām acīs pavadīti atpakaļ uz Sumiem. Kur dzīvi tālāk būvēs – vēl grūti spriest.
Rīgu kā savu jau sajutusi Natālija – ārste no Severodoneckas. Viņa nokārtojusi jau nedaudz augstāku – A2 līmeni, un saka – valodai velta 12 stundas nedēļā. Un tas – neskaitot mājasdarbus: "Es esmu ārste, strādāju 1. Rīgas slimnīcā. Dzīvoju Rīgā jau 5 mēnešus, patīk dzīvot Latvijā."
Natālijai atpakaļ ceļa nav. Sarunas laikā caur smaidu acīs ik pa brīdim iemirdzas asaras, bet ārste tām neļaujas.
Dzīvoklis izpostīts, privātklīnika pamesta.
"Mums bija elites dzīvoklis, savs dzīvoklis. Man sava privātprakse.. ar vīru. Jumts nodega un blakus kāpņutelpas. Mums dzīvoklis palika, un viss. Nav iespējams dzīvot. Paņēmām tik cik iespējams ielikt mašīnā. Bet ko var paņemt? Aprīkojums klīnikā paslēpts pagrabā, viss," viņa stāsta.
Latvija vienīgā devusi iespēju Ukrainas ārstiem un medmāsām uzreiz strādāt ar noteikumu, ka valodu mācās. Ārstu biedrība palīdz, organizējot ukraiņiem kursus.
Pirmo – A1 līmeni – jau apguvušas 53 ārstniecības personas no Ukrainas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
