Nozare ceļ trauksmi. Lielākā daļa vidusskolu pat nepiedāvā padziļināto fizikas kursu!
Vairs nav tik svarīgi, cik tālu ceļu jauniešiem reģionos jāmēro līdz tuvākajai skolai. Tagad jau jāskatās, cik tālu ir skolai, kurā vispār var apgūt vajadzīgos mācību priekšmetus. Īstenojot skolu reformu, bija doma doties mācību iestāžu specializācijas virzienā, bet patlaban izveidojusies tāda situācija, ka vairākos novados vienkārši vairs nav nevienas vidusskolas, kas mācītu, piemēram, padziļināto fizikas kursu, vēsta TV3 Ziņas.
Bažās, ka ne visi skolēni un viņu vecāki līdz galam aptvēruši reformas būtību, trauksmi par vidusskolās notiekošo šonedēļ cēla bijusī izglītības ministre Mārīte Seile.
Viņa sociālajā vietnē "Twitter" dalījās ar Latvijas karti, kur pa novadiem atzīmēts, cik skolu tajos piedāvā padziļināto Fizika II kursu. Atklājās, ka mazāk par pusi vidusskolu (108 no 270). Turklāt astoņos novados, kā, piemēram, Līvānu pusē, to nemāca vispār.
Šogad 9.klašu absolventiem būtu bijis ļoti rūpīgi jāizvēlas vidusskola, kurā mācīties, jo katra skola veido savu mācību grozu un var gadīties, ka tuvākajā skolā kādu mācību priekšmetu nemāca pietiekamā apjomā un tāpēc nav arī iespējas kārtot kādu eksāmenu.
Bildē info par FizikaII pic.twitter.com/M2QP021vhL— Marite Seile (@mariteseile) October 31, 2022
Esam Līvānos! Līdz Rīgai 174 kilometri. Šis novads lepojas ar vienu no augstākajām vidējām algām visā Latgales reģionā, un tas, galvenokārt, pateicoties diviem uzņēmumiem, optiskās šķiedras ražotājiem. Taču paradokss, ka skolai kā darba devējam cīņā par pedagogiem ir jākonkurē ar šiem pašiem uzņēmumiem.
Esam klāt fizikas stundā devītajiem. Pēc šī gada viņiem jau jāzina skaidri – par ko vēlēsies kļūt un vai fiziku vajadzēs augstskolā. Pēc tam jau būs par vēlu.
"Jums bija jāaprēķina īpatnējā siltumietilpība un jānosaka, kas tās bija par vielām," skolēniem saka Līvānu 1. vidusskolas fizikas skolotāja Aija Apšiniece.
Aija Apšiniece ir vienīgā fizikas skolotāja Līvānu 1. vidusskolā. Darbu atstājot kolēģim, viņai nācies klāt paņemt arī vidusskolas posmu, bet tikai pamata – Fizika I līmenī.
Padziļināti fiziku šeit nemāca, to pamatojot arī ar jauniešu zemo interesi.
"Kad jaunietis mācās pamatskolas posmā, mēs aptaujājam, ko jaunietis vēlas mācīties vidusskolas posmā, un savus piedāvājumu grozus veidojam, balstoties uz tā."
Jaunais direktors prognozē, ka tuvākajos piecos gados vēl tikai ieraudzīsim patieso ainu – ilggadējie skolotāji pensionējas, bet jaunie, aptvēruši lielo atbildību un zemo atalgojumu, vietā neraujas.
"Piemēram, man ir "jaunizcepts" angļu valodas skolotājs. Vienojamies, ka viņš nāks darbā pie mums, bet pāris stundas pirms darba līguma parakstīšanas viņš pārdomā, jo piedāvāts darbs privātā uzņēmumā ar divreiz lielāku algu, un es šo cilvēku zaudēju," saka Līvānu 1. vidusskolas direktors.
20 kilometru attālumā no Līvānu centra ir Rudzāti. Tur atrodas otra novada vidusskola – Rudzātu vidusskola. Skola maza, vien 108 audzēkņi. Vidusskolas klasēs pa 12 bērniem sanāk.
Ilggadējais fiziķis devies pensijā, un viņa kabinetu nu mantojusi 27 gadīgā skolotāja Anna Paula Arklona.
"Šo esmu visu mantojusi no iepriekšējā fizikas skolotāja. Es pat dažas no ierīcēm nezinu, jo liela daļa ir no 60-70. gadiem, kad nebiju dzimusi. Ceļš uz Rudzātu vidusskolu man sākās ar to, ka no Rīgas kā projektu vadītāja pārvācos uz laukiem," stāsta jaunā Rudzātu vidusskolas fizikas un datorikas skolotāja Anna Paula Arklone.
Jaunā skolotāja fiziku vidusskolai mācīt sāka tikai šogad. Izaicinājums – pietiekams, un par padziļinātu fizikas kursu šeit nevar būt ne runas.
"Ļoti grūti man joprojām ir. Vispirms es iemācos vielu, tad mācu jauniešiem. Augstskolā fiziku apguvu, bet tikai tik daudz, cik vajadzēja manai profesijai – esmu transporta elektroniķis, līdz ar to viss, kas saistīts ar optiku un citām tēmām, man nāk grūtāk, bet es tieku galā," saka Rudzātu vidusskolas fizikas un datorikas skolotāja.
Uz jauno skolotāju paļaujas trīs izglītības iestādes Latgales pusē! Rudzātu vidusskolā Arklone pasniedz datoriku 4. – 10. klasēm, fiziku 7. – 10. klasēm, papildus vada arī fizikas pulciņu mazākiem bērniem, robotikas pulciņu 3. – 6. klasei, kā arī tikko iecelta par direktores vietnieci IT jomā, Jaunsilāvu pamatskolā viņa ir datorikas skolotāja 4. – 6. klasēm un robotikas skolotāja, un visbeidzot Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā viņa māca augstāko matemātiku.
"Es domāju, ka Līvānus nevar atraut no visas Latvijas. Es negribētu teikt, ka Līvānos nav iespēju apgūt dabaszinību priekšmetus, jo mums ir ļoti labi ķīmijas skolotāji, arī skolu reitingos ir ļoti labi rezultāti, tā kā skolēniem iespējas ir."
Problēma esot dziļāka, saka novada domē. Nepietiekamas algas, zema interese par dabaszinātņu priekšmetiem, un cieš – tie daži jaunieši, kuriem nepaveicies dzīvot novadā, kur neviena skola nepiedāvā viņu interesējošo virzienu.
"Ja jaunietim būs vēlme padziļināti apgūt fiziku, viņš atradīs novadu un skolu, kur to darīt, bet šobrīd situācija ir tāda, kāda ir. Iespējams, skolēns izvēlēsies privātstundas. Būsim reāli – izglītība Latvijā ir arī maksas izglītība. Mēs kā novads nevaram atrisināt visas problēmas, kas saistītas ar visu izglītības jomu kopumā," skaidro Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece.
Ministrija paliek nelokāma – izglītības grozu saturs ir skolu un to dibinātāju atbildība.
"Ministrija pilnīgi noteikti to nenorāda, tā ir dibinātāju un skolu izvēle. Pieļauju, ka skolu piedāvājums stipri mainīsies, kad skolotāji ieraudzīs šo padziļināto kursu saturu. Korekcijas būs, tās jau ir notikušas septembrī. + 10:29 Skolēnam, ejot uz vidusskolas posmu, jāsaprot, kurš virziens viņa interesēm ir visatbilstošākais."
Tomēr tas nav tik vienkārši.
Pat publiski noskaidrot, kurus priekšmetus skola piedāvā, kurus – ne – šādus datus vecākam vienkopus atrast nav iespējams.
Un uzņēmēji, kuri visskaļāk raudājuši par trūkstošajiem elektronikas, mašīnbūves un citiem vitāli nepieciešamajiem speciālistiem, ir nobažījušies, ka ik gadu situācija kļūst tikai drūmāka.
"Ja visas skolas, kas norādījušas, ka piedāvā audzēkņiem Fizika II un piedāvātu labā kvalitātē un apgūtu, mēs būtu priecīgi no nozares, bet bažas ir rezultātus redzēsim māc.gada beigās un cik daudzi kārtos fizikas eksāmenu, bet man gribas teikt, ka būs sliktāk nekā bija. Lai mani pareģojumi neizpildās!" saka Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asoc. izpilddirektore Inese Berga.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
