Uz saturu

Valdības atbalsts slāpē inflāciju; tā gan joprojām ir gandrīz 22%

2022. gada 8. novembrī 20:17

Inflācija Latvijā nerimstas. Patēriņa cenas oktobrī gandrīz par 22% augstākas nekā gadu iepriekš. Lai gan nedaudz inflāciju sabremzējušas valdības palīdzības programmas iedzīvotājiem, arī turpmākajos mēnešos rēķinās, ka pašreizējā dzīves dārdzības dinamika neatkāpsies.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pēdējā gada laikā ne tikai dārgāks, bet pat būtiski dārgāks kļuvis faktiski viss, un jau kopš marta gada inflācija ir rādītājs, kas rakstāms ar divciparu skaitli.

Otrdien izziņotie jaunākie dati par patēriņa cenu izmaiņām. Lai gan valdības atbalstam energocenu krīzē izdevies nedaudz apslāpēt inflācijas tempu, šis rudens dzīves dārdzības pieauguma ziņā ir kas ilgi neredzēts.

"Protams, tā ir pēdējo 26 mēnešu, un, ja mēs skatītos atsevišķi pārtikas sadaļu, tā būtu vispār pēdējo 28 gadu augstāka inflācija. Tātad no 1994. gada," norāda CSP Makroekonomiskās statistikas departamenta direktors Intars Abražuns.

Vērtējot inflāciju Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm, jāpatur prātā, ka pats cenu pieaugums ir tikai viens no faktoriem tajā, dažādās valstīm dažādām precēm un pakalpojumiem mājsaimniecību patēriņa grozā ir dažāds svars. Atkarībā no tā, cik lielu daļu no saviem ienākumiem mēs patērējam konkrētam produktam, tas nozīmē, cik liela ietekme ir uz kopējo inflācijas rādītāju.

Latvijā vidēji lielāku daļu savu ienākumu atdodam par mājokli, pārtiku un transportu, un attiecīgi tie arī galvenie faktori, kas turpina kopējo inflācijas apmēru turēt augstu. Un nav pamata domām, ka šodien izziņotie rādītāji iezīmē lūzuma tendenci līdzšinējā dinamikā. Daudzviet joprojām nav skaidrības par izdevumiem apkures sezonā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Šobrīd mēs redzam, ka process ir mazliet piebremzējies, bet es nekādi negribētu teikt, kas noteikti ir apstājies. Ne visi tarifi ir pārskatīti, ir arī tādi, kas gaida izskatīšanu. Līdz ar to noteikti vēl būs spiediens uz cenu paaugstināšanu," saka Abražuns.

Līdzīgas domās Latvijas Bankā, kur atzīmē, ka tuvākajos mēnešos sevišķus uzlabojumus var negaidīt.

"Iezīmējas arvien lielāks pārtikas cenu pieauguma efekts. Tas ir gan no tā, ka pasaules pārtikas izejvielas pieaug, gan arī pašiem pārtikas produktu ražotājiem ir svarīgi, kādas ir viņu enerģijas izmaksas," teic Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Ekonomisti prognozē, ka cenu dinamika varētu sākt stabilizēties tuvāk nākamā gada vasarai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm