Bērnu kardiologs: Izteikti kompleksās slimības Latvijā nenovēro tik bieži, lai ķirurgi varētu ietrenēt pirkstus
Sarunā ar radio "’Star FM’’ bērnu kardiologs Pauls Sīlis iepazīstina ar Latvijā pieejamo un arī nesaņemamo kardioloģisko palīdzību bērniem. Savukārt Bērnu slimnīcas fonda (BSF) vadītāja Liene Dambiņa atklāj, kā iepriekšējos gados saziedotie līdzekļi līdz šim palīdzējuši mazo pacientu atveseļošanās ceļā.
Pediatrs un bērnu kardiologs Pauls Sīlis stāsta – dati par pilnīgi visām sirds saslimšanām bērniem Latvijā nav pieejami, bet ir zināmi pasaules dati kopumā par to, cik bieži šādas slimības bērnus var skart. Ir vairākas lielākas sirds slimību grupas, kur, piemēram, iedzimtās sirdskaites skar apmēram katru simto jaundzimušo.
"’Ne visas no tām ir kritiskas – liela daļa ir labdabīgāk noritoša, bet viena ceturtdaļa vai viena trešdaļa ir tādas, kurām ir nepieciešamas nopietnas operācijas, nereti pat vairākas reizes mūžā. Līdzīga aina ir arī pie mums Latvijā,’’ skaidro kardiologs.
Bērniem Latvijā veselības aprūpe ir pilnībā finansēta, un, cik daudz valsts piešķirtais finansējums to ir atļāvis, tik Bērnu slimnīca spējusi iegādāties modernu aprīkojumu. Tāpat slimnīcā izremontēta operāciju zāle, kurā šobrīd var notikt gan atvērtas sirds operācijas, gan tā saucamā invazīvā kardioloģija, kur nav nepieciešams operācijas laikā atvērt bērna krūškurvi, bet iespējama dažāda iejaukšanās sirdī caur lielajiem asinsvadiem.
Runājot par to, kāda palīdzība Latvijā bērniem tomēr iztrūkst, Sīlis uzsver – stāsts pat nav tik daudz par valsts nodrošināto finansiālo palīdzību, bet drīzāk par mediķu komandas pieredzi. Visbiežāk izteikti komplekso slimību ārstēšanai Latvijā trūkst regulāri atsvaidzinātu praktisko iemaņu, tāpēc bērniem palīdzība tiek meklēta ārvalstīs.
"’Tas ir tāpat kā jebkurā darbā – jābūt treniņam un katru dienu. Jātrenē pirksti, arī tas, kā komanda strādā kopā. Tā kā pie mums dzimstība ir maza, šīs izteikti kompleksās slimības Latvijā nenovērojam tik bieži, lai ķirurgi varētu ietrenēt savus pirkstus. Attiecīgi mums ir sadarbība ar ārzemju kolēģiem, kuri vairāk redz šādus gadījumus, kuri ir vairāk ietrenēti un kuriem ir vairāk zināšanu par to, kā šādās operācijās rīkoties,’’ skaidro Sīlis.
Tiesa, Latvijā nav pieejams arī viss kādreiz nepieciešamais slimnīcu aprīkojums. Kardiologs stāsta, ka Bērnu slimnīcā nav pieejams "’ECMO (ekstrakorporālā membrānveida oksigenācija, saukta arī par ekstrakorporālo dzīvības uzturēšanu – red.) jeb, tautas valodā, aparāts, kurš aizvieto sirds un plaušu funkciju, dod atbalstu sirds un plaušu darbam. Šāds aparāts varētu būt nepieciešams pēc ļoti garām operācijām vai vienkārši bērniem ar ļoti smagām saslimšanām.
Līdz ar to, ja zinām, ka mums būs sarežģīta operācija, kurai pastāv risks, ka šis aparāts varētu būt nepieciešams, mēs šos bērnus sūtam uz klīnikām, kur tas ir pieejams,’’ skaidro Sīlis un piebilst, ka visbiežāk bērni, kuriem Latvijā tomēr nav iespējams palīdzēt, dodas uz Berlīni, Vācijā, kur atrodas Sirds centrs.
Aiz katra cipara un skaitļa ir kāds bērns
BSF vadītāja Liene Dambiņa stāsta, ka ārzemēs nepieciešamā palīdzība ir ārkārtas gadījumi – viena no pozīcijām, kuru palīdz nosegt ziedošanas akcijā "’Eņģeļi pār Latviju’’ savāktie līdzekļi. Šogad par pērnajā gadā saziedoto naudu bijis iespējams palīdzēt vairāk nekā simts šādiem bērniem, kas nonākuši ārkārtas situācijā, tostarp arī ar kardioloģiskām saslimšanām. BSF aprēķinājis, ka arī nākamajā gadā ārkārtas palīdzība varētu būt nepieciešama vismaz simts bērniem.
Dambiņa uzsver, ka bērnu atveseļošanā ir iesaistīta komanda – bērns, viņa ģimene, ārsti un arī cilvēki, kuri ziedo. Visiem kopā, katram pieliekot roku, šis darbs un atveseļošanās ir iespējami.
Šī gada ziedošanas akcijas mērķis ir vismaz 464 222, 31 eiro. BSF vadītāja norāda, ka, runājot par šo akciju, tiek piesaukti dažādi cipari un skaitļi, bet jāatceras, ka aiz katra no tā stāv bērni. "’Piemēram, pagājušā gada akcijas vēstneses māsas – piecus un divus gadus vecās Kristena un Marta, kuras nerunāja nemaz, šogad runā un abas vienlaicīgi. Savukārt astoņus gadus vecais puika Francis, kuram ir kustību traucējumi, šogad, pateicoties jaunajām un mūsdienīgajām ortozēm, ir spēlējis futbolu, laivojis, braucis ar riteni – piedzīvojis labu un pilnvērtīgu bērnību. Tas bez sabiedrības atbalsta būtu grūtāk izdarāms vai pat neiespējams vispār. Un šādi stāsti ir aiz katra cipara,’’ izceļ Dambiņa.
Vairāk par labdarības akciju "Eņģeļi pār Latviju", tostarp ziedošanas iespējām un šī gada vēstnešiem, uzzini, klikšķinot šeit.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!