Mārtiņa Bunkus slepkava 1990. gados jau tiesāts par uzņēmēja Haralda Vetera nogalināšanu
Pabeigtā izmeklēšana advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā atklāj, ka noziegumu organizējusi kriminālā autoritāte Genādijs Vaļāgins, kurš ar abiem šobrīd apcietinātajiem uzņēmējiem Uļmanu un viņa biznesa partneri Aleksandru Babenko bijis labās attiecībās. Savukārt šāvējs, kuram uzticēts asiņainais darbs izrādās jau iepriekš tiesāts par kāda Latvijas alkohola tirgotāja slepkavību.
Genādijs Vaļagins 1990. gados pārstāvēja tā dēvēto Ivana Haritonova grupējumu. Haritonovieši bija otrs lielākais organizētās noziedzības grupējums aiz pārdaugaviešiem. Naudu, ko reketa ceļā izspieda no uzņēmējiem, legalizēja pērkot īpašumus Latvijā un ārpus tās. Vaļaginu ar iesauku "Dlinij" tolaik uzskatīja par Haritonova "labo roku", viņš pārvaldīja grupējuma kasi un bija atbildīgs par naudas legalizāciju. Grupējuma līderi uz apsūdzēto sola sēdās pēc ilgiem policijas pūliņiem, jo tika nošauti svarīgi liecinieki, likti citi šķēršļi pierādījumu vākšanai. Vaļaginu notiesāja, no cietuma viņš iznāca 2000.gadā. Visu šo laiku viņam saglabājās ietekme un sakari noziedzīgajā vidē gan Baltijā, gan Krievijā – tā domā policijā. Pēc Nekā personīga rīcībā esošajām ziņām, Vaļaginu policija uzskata par advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības organizētāju.
"Mēs saskārāmies ar ļoti pieredzējušu grupu tās vadoni, kurš to visu organizēja. Tas ir top organizētās noziedzības pārstāvis. Viens no līderiem kopš 1990. gadiem. Viņam viens no darbības virzieniem bija – viņš bija saistīts ar pasūtījuma slepkavībām. Viņš bija īpaši viltīgs sevišķi plānojot šāda tipa noziegumus."
Vaļaginu labi pazinuši arī policijas ieskatā Bunkus slepkavības pasūtītāji – daudznozaru holdinga "MONO" pārstāvis uzņēmējs Mihails Uļmans un viņa biznesa partneris Aleksandrs Babenko.
"(NP: Kādas ir organizētāja (Vaļagina) attiecības ar pasūtītāju (Babenko)?) To, ko mēs esam noskaidrojuši – viņi pazīst viens otru jau ilgu laiku. Viņam bija gan draudzīgas attiecības, gan biznesa attiecības. Ir iegūta informācija lietas materiālos, ka viņiem savā starpā bija finansiālas attiecības."
Par slepkavības izpildītāju bija izraudzīts Latvijā dzimušais Viktors Krivošejs. Nekā personīga zināms, ka viņš iesaistīts firmas "Veta" prezidenta Haralda Vetera nogalināšanā 1997.gadā. Uzņēmums "Veta" nodarbojās ar alkoholisko dzērienu ražošanu un tirdzniecību. Veteris bija izbraucis no mājām Jelgavā, nolaupīts un vēlāk atrasts miris netālu no vietas, kur turēja savu auto. Par šo slepkavību apcietināti 5 cilvēki . Viņu vidū arī Krivošejs.
"Viņš ir tiesāts par slepkavību Latvijā, atsēdējis 15 gadus.
Pēc soda izciešanas , aizbrauca uz Krieviju, kur viņš dabūja Krievijas pilsonību."
Policija ir savākusi pierādījumus, ka Krivošejs ir bijis tas, kurš jau 2016.gada 27.septembrī mēģināja noslepkavot Bunkus, taču toreiz nav nostrādājis ierocis. Slepkavības mēģinājums notika advokāta ierastajā pārvietošanās maršrutā, vietā, kur nav videonovērošanas kameru un ir daudz atkāpšanās ceļu.
"Šī summa bija ne mazāka par 300 000 par šo te slepkavību.(NP: Vai tas nozīmē, ka kādas naudas summas ir maksātas arī iepriekš?) Iespējams. Par šādu summu personas vienojās kā šī slepkavība tiks īstenota. Organizētājs saņēma šo te pilno summu, pēc tam attiecīgi sadalīja līdzizdarītājiem.(NP: Kādās daļās jūs neatklāsiet?) Nē."
Tiesībargi uzskata, ka slepkavības motīvs bija Bunkus profesionālā darbība.
"Viņš (Bunkus) vienkārši sāka rakt dziļāk un dziļāk. Viņš radīja draudus. (NP: Konkrēti apsūdzēto biznesam?) Jā! Tā Bunkus darbība aizgāja tik tālu, kas viņu uztvēra kā potenciālu ienaidnieku!"
Jau vēstīts, ka būdams vairumtirgotāja "REGO TRADE" maksātnespējas administrators, Bunkus centās piedzīt zaudējumus no uzņēmuma bijušās valdes, tai skaitā arī no Mihaila Uļmana. Abiem bija arī citi konflikti.
Bunkus bija arī bankrotējušā uzņēmuma "Aizko" administrators. Par šī uzņēmuma darbību Bunkus rakstīja iesniegumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai, ka ir aizdomas par naudas legalizēšanu, sniedzot inkasācijas pakalpojumus.
Darījumos figurēja ar Uļmanu saistītas kompānijas. Uzņēmumiem konti bija atvērti (caur uzņēmumu "Mono") Uļmanam pastarpināti piederošajā Latvijas pasta bankā.
Nekā personīga zināms, ka ziņojumā aprakstīta skaidras naudas inkasēšanas shēma no tobrīd Uļmanam piederošajiem "Mego" veikaliem darbojusies 2010. gadā. Taču Bunkus banku uzraugiem uzsvēra, ka tādas pašas shēmas iespējams turpinājušās arī vēlāk.
"Mego" bija noslēdzis inkasācijas līgumu ar "Aizko" . Taču administratora izpētītais ļāvis secināt, ka "Aizko" bijis tikai starpnieks. Uzņēmumam bija tikai divi darbinieki un nevien aauto. Ar reālo inkasēšanu nodarbojās īsta kompānija "Evor". Bunkus norādīja, ka No 12 inkasētajiem miljoniem (12 857 073 eiro) skaidrās naudas, vairāk nekā divi miljoni (2 237 598 EUR) palika pie bankas līdzīpašnieka "Mono".
Ziņojumā Bunkus raksta: "(..)Iepludinot nezināmas izcelsmes naudas līdzekļus, lai uzdotu tos par SIA "Mego" veikalos inkasētiem naudas līdzekļiem, bet reāli inkasēto skaidru naudu novirzītu "ēnu ekonomikā", tika izmantota tikko dibinātā SIA "MOCEL " un SIA "ELOPAK" . Abām bija atvērti norēķu konti AS "Latvijas pasta bankā" (..) Abas šīs sabiedrības nekad nav sniegušas gada pārskatus nodokļu administrācijai. "
No Bunkus slepkavības lietas tagad izdalīts atsevišķs kriminālprocess par noziegumiem tautsaimniecībā. Tas nodots izmeklēšanai ENAP. No tiesībsargu teiktā noprotams, ka runa ir par varbūtējiem nelegālās naudas darījumiem, kuros figurē abi iespējamie nozieguma pasūtītāji.
Jaunatklātie apstākļi par slepkavības mēģinājumu 2016.gadā ļauj no jauna skatu punkta paraudzīties uz Bunkus ziņojumiem tiesībsargiem..
2016. gada februārī Bunkus vēršas pie ģenerālprokurora. Viņš apraksta konfliktu ar Uļmanu un saka, ka pret viņu policijā tiekot safabricētas lietas. Administrators runā arī par draudiem dzīvībai. Iesniegumā kā iespējamais agresors nosaukts Mihails Uļmans.
Mēnesi vēlāk (2016.gada marts) Bunkus raksta banku uzraugiem par iespējamām liela apmēra naudas legalizācijas shēmām uzņēmumā "Aizko". Identiska satura ziņojums tika iesniegts arī citām tiesībsargājošām iestādēm.
Septembra beigās (2016 .gada septembris) notiek Bunkus slepkavības mēģinājums . Viņš tos uztver kā draudus (2016. gada septembris) un uzreiz ģenerālprokuroram raksta vēlreiz. Atstāsta kādu sarunu, ka viņu, līdzīgi kā citu uzņēmēju, kurš nonācis konfliktā ar Uļmanu, varētu arī nošaut. Pēc pusgada (2017. gada maijs) banku uzraugi saņem vēl vienu Bunkus ziņojumu par aizdomīgu darījumu ķēdi, saistībā ar uzņemumu "REGO TRADE". Ziņojumā minētas vairākas iespējams fiktīvas firmas un ofšori, kurām bija norēķinu konti Uļmanam pastarpināti piederošajā bankā. Gadu vēlāk (2018. gada maijs) advokātu nošauj.
"Šī te slepkavība tika īstenota ļoti profesionāli, augstā līmenī. Lai sagatavotu nākamo uzbrukumu, pirmkārt, nepieciešams, lai visi aizmirst par to. Viss atgriežas tajās pašās sliedēs. Tai skaitā cietušais turpina braukt pa to pašu maršrutu. Pasūtījuma slepkavības izpildē būtu riskanti izmantot tos pašus transportlīdzekļus, tai skaitā novērošanai un visam pārējam.Viss ir jānomaina, jo acīmredzot nav uzticības ierocim, ja tas neizšauj. (NP: Bet izpildīšana tika uzticēta tai pašai personai. Kāpēc jūsuprāt?) Tā pati uzticība. Kāpēc iesaistīt vēl kādu?"
"Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka slepkavības izpildītājam Krivošejam visu solīto nemaksāja. Viņa uzstājība prasot samaksāt, radīja draudus paša dzīvībai un viņš vērsās pie Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, lai tās viņu aizsargā apmaiņā pret informāciju, kā notika Bunkus slepkavība.
Martā Rīgā tika nošauts Genādijs Vaļagins. Viņa likvidēšanu saista ar grupējumu savstarpējo rēķinu kārtošanu par narkotiku kravām.
Mūsu rīcībā ir ziņas, ka pēc Vaļagina nāves Krivošejs savu viedokli mainīja un ir sācis pretdarboties izmeklēšanai. Fiksēta arī liecinieku ietekmēšana. Patlaban Krivošejs atrodas apcietinājumā.
"Tas, ka kāda persona šobrīd vai nākotnē izvēlēsies mainīt savu aizstāvības pozīciju, tā nav neierasta prakse krimināllietās. Mēs kā valsts apsūdzības uzturētāji zinām, kā novērst kaitējumu šai te valsts apsūdzības uzturēšanai."
Apsūdzībām par slepkavības pasūtīšanu organizētā grupā nepiekrīt ne Uļmans, ne Babenko. Viņu aizstāvji uzsver, ka lietas nodošanu prokuratūrai un apsūdzības uzrādīšana vēl nebūt nenozīmē, ka tiešām ir noskaidroti objektīvi apstākļi un atrastas vainīgas personas. Uzņēmēju attiecības ar Vaļaginu advokāti nekomentēja.
"Viedoklis ir tāds pats kā agrāk, diemžēl nekas nav mainījies šai sakarā. Ar klientu neizdevās sazināties, jo patlaban viņš pārvests uz Olaines cietuma slimnīcu."
"(Valsts policijas) Amatpersonas, rīkojot preses konferenci, kārtējo reizi paziņoja, ka ir atklājušas noziegumu un vainīgās personas advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavībā ir noskaidrotas. Papildus tam norādīja, ka tā bija personu ikdiena, plānojot noziegumu shēmas. Aizstāvība vērš uzmanību, ka vainas konstatēšana ir vienīgi tiesas prerogatīva. Jāatgādina ka amatpersonām, pirms tiesas nolēmuma, kas stājies spēkā, rūpīgi jāizvēlas izteicieni par kādas personas vainu. Ar šādu amatpersonu rīcību tika klaji pārkāpta nevainīguma prezumpcija, faktiski nosaucot cilvēkus par vainīgiem, kas norāda uz sabiedrības un iespējams tiesas viedokļa ietekmēšanu."
2016. un 2018. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēroja sankcijas Pasta bankai LPB par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmā. Pirmajā reizē uzraugi ar banku noslēdza līgumu par sistēmas pilnveidošanu, bet atkārtotā pārbaudē atkal konstatēja virkni pārkāpumu par ko uzlika 2 miljonu sodu. Banka to apstrīdēja, tiesvedība vēl turpinās.
Banka Nekā personīga informēja, ka tai nav informācijas, vai uzraugi pētījuši arī darījumus ar "Aizko". Pārbaudes ziņojumos šāda informācija nav bijusi iekļauta. LPB Bank neesot lietas dalībnieks nevienā kriminālprocesā, kas būtu saistīts ar "Aizko" .
"Mono" kapitāldaļas, tāpat kā citi apsūdzēto aktīvi un īpašumi 50 miljonu vērtībā ir arestēti. Mantas arests liedzot bankai veikt izmaiņas īpašnieku struktūrā. Tikmer FKTK no bankas sagaida aktīvu bankas rīcību reputācijas risku novēršanā.
"Neskatoties uz nevainīguma prezumpciju, publiskajā telpā tiek veidota sabiedriskā doma par personas vainu vēl pirms tiesas procesa sākuma. Tādēļ LPB Bank ir informējusi SIA "Mono" par nepieciešamību veikt darbības M. Uļmana kunga kapitāla daļu sakarā. (..)Visi scenāriji ir mērķēti uz M. Uļmana kunga netiešo īpašuma tiesību un patiesā labuma guvēja statusa novēršanu LPB Bank. "
Saistībā ar iespējamu informācijas nopludināšanu par šīs slepkavības lietas izmeklēšanu, no amata bija atstādināts augsta ranga policists slepkavības nodaļas priekšnieka vietnieks Jānis Kāpostiņš. Nesagaidot dienesta izmeklēšanas rezultātus, Kāpostiņš šonedēļ paziņojis par došanos izdienas pensijā saistībā ar dienestam neatbilstošu veselības stāvokli. 13. decembris bija viņa pēdējā darba diena. Policijā mūs informēja, ka dienesta pārbaude gan vēl turpinoties.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
