Aptauja: 41% iedzīvotāju uzskata – Ziemassvētki vairs nekad nebūs tādi kā agrāk

"Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika, intervijā "900 sekundēm" teica, ka Latvijas iedzīvotāji patlaban finansiāli jūtas nestabilāk nekā pirms gada, ļoti lielas īpatsvars – viena piektdaļa izmanto kredītlimitus un aizņemas, lai norēķinātos par tekošajiem rēķiniem. Tāpēc Ziemassvētki nav galvenais mērķis aizņēmumu ņemšanai, – cilvēkiem Latvijā jau tā ir pietiekami lielas saistības,

Vienlaikus viņa teica, ka Eiropas līmenī cilvēki Latvijā ir vieni no finansiāli atbildīgākajiem Ziemassvētku svinētājiem. Taču uz pusi vairāk iedzīvotāju sagaida, ka pēc Ziemassvētkiem būs lielākos parādos nekā jebkad iepriekš, tādējādi gadu noslēdzot finansiāli saspringtā situācijā. Latvijas sabiedrība sāk ļoti apdomīgi domāt, kādas dāvanas pirkt, jo finansiālā labklājība nav ļoti augsta, sacīja eksperte.

Valeika teica, ka patlaban parādnieku maksāšanas disciplīna nav mainījusies, – cilvēki maksā laikus, bet pieaudzis parādnieku apjoms. Ir gadījumi, kad daži parādnieki lūdz atlikt maksājumu, un sadalīt to pa daļām. Latvijā cilvēki arī krietni vairāk kavē maksājumus – Eiropas līmenī maksājumu kavējumu ziņā iedzīvotāji Latvijā ir saraksta augšgalā. Arī prognoze par turpmākajiem mēnešiem ir nedaudz pesimistiskāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Tomēr labā ziņa – pandēmijā finanšu pratības ziņā esam auguši.

Jūtot, ka kavēsies maksājumi, jāsazinās ar kreditoriem, jāmēģina vienoties maksājumu sadalīt pa daļām, ieteica "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā.

Kā liecina Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ikgadējais Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums, vairāk nekā desmitā daļa jeb 14% Latvijas iedzīvotāju paredz, ka pēc Ziemassvētkiem būs lielākos parādos kā jebkad, kas ir pieaugums, salīdzinot ar 10 % iepriekšējā gadā.

Salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm Lietuvā šis rādītājs ir nedaudz lielāks – 16%, savukārt pozitīva tendence ir novērojama Igaunijā, kur tikai 9% iedzīvotāju ir bažas par savu finansiālo situāciju pēc-svētku periodā. Eiropā vidēji nedaudz vairāk nekā piektdaļa jeb 21% iedzīvotāju paredz lielākas parādsaistības kā jebkad agrāk.

41 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Ziemassvētki vairs nekad nebūs tādi kā pirms pandēmijas neparedzamās ekonomiskās, ģeopolitiskās un arī epidemioloģiskās situācijas dēļ. Starp Baltijas valstīm lietuviešiem ir vispozitīvākais skats uz svētkiem, tikai nepilnai trešdaļai – 31% – atzīstot, ka Ziemassvētki vairs nekad nebūs tādi kā agrāk, kam seko igauņi ar 36% ( Eiropā vidēji 40%).

Eiropas patērētāju maksājumu ziņojuma dati liecina, ka, lai mazinātu inflācijas radīto finansiālo spriedzi mājsaimniecību budžetā, vairums iedzīvotāju plāno vairāk iepirkties zemo cenu un atlaižu preču veikalos – 61%, mazāk apmeklēt kultūras pasākumus un restorānus – 57% – un meklēt izdevīgākus darījumus internetā – 45%, kam seko taupīgāka naudas tērēšana dāvanām – 37%, mazāka ienākumu daļas atlikšana uzkrājumos – 24% – un labdarībai – 20%.

"Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums 2022" (no angļu val. "European Consumer Payment Report 2022") ir balstīts uz pētījumu, ko vienlaicīgi 24 Eiropas valstīs 2022. gada jūlijā un augustā veica starptautiska pētījumu kompānija "Longitude", "Financial Times" grupas uzņēmums, apkopojot iegūtos datus no 24 011 patērētāju, kas galvenokārt vai daļēji atbild par finanšu un maksājumu jautājumiem savā mājsaimniecībā.