Apvienotie reaģēšanas spēki vienojas par daudzmiljardu palīdzību Ukrainai
Rīgā šodien augsta līmeņa sanāksme. Apvienotie reaģēšanas spēki, ko veido Lielbritānija, Baltijas un Ziemeļvalstis, kā arī Nīderlande, vienojās par daudzmiljardu eiro atbalstu Ukrainas cīņai pret agresoru. Rīgā pulcējošos līderus uzrunāja arī Ukrainas prezidents, kurš katrai valstij lūdza individuāli specifisku militārtehnisko palīdzību.
Astoņas no Apvienoto reaģēšanas spēku desmit Eiropas valstīm ir NATO, un šāds tikšanās formāts, iepriekš Londonā, tagad Rīgā, ar vienotas pozīcijas noformulēšanu palīdzēšot pārliecināt arī pārējās NATO dalībvalstis par specifiskām vajadzībām Ukrainai un ziemeļu reģionam.
Lielbritānijas premjerministra Riši Sunaka ierašanās Rīgā sniegusi Ukrainai tik vajadzīgo pārliecību, ka Lielbritānija kā Eiropā spēcīgākā militārā valsts nākamgad vēl apjomīgāk atbalstīs Ukrainu. Apvienoto reaģēšanas spēku valstu līderi ir vienisprātis, ka militārās palīdzības profils bez ierunām ir jāpielāgo kaujaslaukā notiekošajam.
"Vairāk gaisa aizsardzības sistēmu, artilērijas, vairāk bruņotā transporta. Apvienotā Karaliste apliecina, ka mēs nākamgad sniegsim palīdzību Ukrainai 2,3 miljardu britu mārciņu vērtībā un, iespējams, pat vairāk. Es iedrošinu arī citu valstu līderus, kas šeit Rīgā šodien sapulcējušies, palielināt finansējumu militārajam atbalstam Ukrainai."
Britu premjers piekrita Latvijas valdības vadītājam, ka nedrīkstam paļauties Krievijas meliem par aicinājumu uz miera sarunu procesu. Agresors to viltīgi izmantošot, lai pārgrupētu spēkus, atjaunotu savu militāro arsenālu un atkal uzbruktu. Nav un nebūs citu variantu kā vien krievu spēku pilnīga atvilkšana, okupantu nepārprotama aiziešana no Ukrainas.
"Ukrainai ir jābūt tai, kas nosaka vajadzības, kā un kad mums rīkoties. Mums nenogurstoši ir jāsniedz Ukrainas prasītā palīdzība tik ilgi, kamēr Krievija zaudē. Krievijas sakāve karā ir visa mūsu reģiona interesēs. Ukrainas drošība ir visu mūsu drošība."
"Mums ir jānovājina Krievija tik ļoti un jānogriež tai tādas iespējas, lai tā nespētu ātri militāri atjaunoties. Mums ir jāvēršas pret piegādes ķēdēm – pret valstīm, piemēram, Irānu, kas nodrošina Krievijai militāra rakstura piegādes. Mums arī ir jāturpina uzstāt uz vēl spēcīgākām ekonomiskām sekām."
Rīgā sanākušos desmit valstu līderus tiešraidē uzrunāja Ukrainas prezidents un katram konkretizēja, kādu praktisku militāro atbalstu sagaida. Piemēram, no Lielbritānijas lūdz gaisa aizsardzības sistēmas vēl lielākā skaitā, no Nīderlandes – tankus, haubices. Zelenskis pat precizēja, kāda modeļa raķetes sagaida no Zviedrijas.
"Mums ir jāiznīcina Krievijas artilērijas arogance, jāsatriec teroristu pārākuma sajūta, lai agresora līderi saprot – viņiem nav iespēju uzvarēt. Valstu līderi, tas ir tieši atkarīgs no jums, kā šis Krievijas terors, karš beigsies. Tagad ziemā ar jūsu palīdzību ir jāsakoncentrē tāds spēks, lai uz pavasari mēs izspiestu krievus, atgūtu mūsu teritorijas un gūtu pārliecību, ka agresors vairs neuzdrošināsies šķērsot ne Ukrainas, ne kādas citas Eiropas valsts robežas."
Militārtehniskā palīdzība Ukrainai būs nevis tikai no valstu krājumiem, rezervēm. Piemēram, Nīderlande par vairāk nekā vienu miljardu eiro pasūta militārajās rūpnīcās tieši Ukrainai vajadzīgo, un no ražotnēm aizsardzības tehnika mēro ceļu pretim agresoram.
"Mēs gatavojam Ukrainu nākotnei, un šī nākotne ir NATO standarta militārās sistēmas. Ukrainas armija šādi modernizēsies atbilstoši NATO standartam."
Ja īstenosies Rīgā pulcējušos desmit Eiropas valstu līderu solījumi par piegādēm, beidzot varētu jūtamāk īstenoties Ukrainas prezidenta daudzkārt teiktais – dodiet mums ieročus, mēs paši sakausim krievus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
