Pirms došanās uz Oļega dzīvokli, vīrietis rāda vietu, pa kurieni mājā iekļūst žurkas. Tās esot izgrauzušas caurumu mājas sienā un pa lifta šahtu lien dzīvokļos.
Oļegs dzīvo pirmajā stāvā, tādēļ žurkas vispirms apciemo viņa dzīvokli. Vīrietis ir izmēģinājis teju visu, lai uzveiktu cīņu ar nevēlamajiem īrniekiem, taču rezultāts ir par labu grauzējiem. Oļegs saskaitījis, ka gada laikā viņa redzeslokā nokļuvušas 37 žurkas, daļu no tām palīdz likvidēt kaķis Tofiks.
Oļegs neizturējis brīdī, kad, no rīta atverot tualetes poda vāku, pretī raudzījušās vairākas acis! Divas dienas pēc kārtas vīrieša tualetes podā slīkušas četras žurkas.
"Rīgas namu pārvaldnieks" elektroniskā vēstulē mums attaisnojas, ka ievērojot valstī izstrādātos noteikumus un regulāri veicot deratizāciju.
Pārvaldnieki, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 618 (Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas noteikumi), veic profilaktisko deratizāciju reizi ceturksnī, ja gadījumā periodā 45 dienas pēc deratizācijas veikšanas tiek saņemtas kādas sūdzības par grauzējiem, tiek veikta atkārtota deratizācija, un tā ir bez maksas. Gadījumos, ja novērojat grauzējus savā kopīpašumā, aicinām nekavējoties sazināties ar pārvaldnieku.
Oļegs gan norāda, ka šogad jau četras reizes veikti deratizācijas pakalpojumi, taču žurkas neatkāpjas.
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore Tatjana Zorenko ir pārliecināta, ka atbrīvošanās no žurkām esot kā neiespējamā misija. Grauzēji gadā var vairoties divas līdz trīs reizes, katrā metienā piedzimstot ap desmit mazuļiem.
Profesore iesaka nepaļauties tikai uz pārvaldnieku, jo, pāris reizes gadā veicot deratizāciju, neizdosies no žurkām atbrīvoties. Viņa arī mudina uzraudzīt atkritumu konteinerus, lai tie nebūtu brīvi pieejami žurkām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
