Ledus iesmi virs mūsu galvām – ko par lāstekām stāsta fiziķi?

Šoziem par nenotīrītiem jumtiem ir uzsākti 194 administratīvā pārkāpuma protokoli. Šī problēma visvairāk esot aktuāla galvaspilsētas centrā. Sastaptie cilvēki gan atzīst, ka steigā ne vienmēr pārliecinās, vai virs ietves no jumta kores nekarājas bīstamās lāstekas, taču apzinās, ka situācija var būt nopietna.

Tomēr, ko darīt, ja no daudzdzīvokļu mājas krītošas lāstekas sabojā auto?

Lai gan nav skaidri piefiksēts, cik daudz Neatliekamais medicīniskās palīdzības dienests būtu saņēmis izsaukumu, kas saistīti ar lāsteku traumām, Rīgas 2. slimnīcā traumatoloģijas pacientu skaits šogad esot trīsreiz lielāks nekā ierasts, skaidro traumatoloģijas rezidente Santa Miķele. Viņa atgādina, ka, lai gan pēdējos gados iedzīvotāji ir krietni uzmanīgāki un pašvaldības veiksmīgāk norobežo lāsteku apsēstās mājas, tomēr fizikas likumi esot nepielūdzami — pat vismazākā lāsteka, krītot no liela augstuma, – var nogalināt. Tiesa gan, letālos gadījumos iedzīvotāji netiek nogādāti traumatoloģijas, bet ķirurģijas nodaļā.

Tomēr, nedaudz atkāpjoties no ierastās kārtības, vēršamies pie lāsteku izpētes no zinātnes viedokļa. "Neskatoties uz to, ka lāstekas ir tik bieži redzama parādība, patiesībā tās ir slikti izprotamas, tās ir viens no neatrisinātajiem fizikas noslēpumiem," skaidro fiziķis Ģirts Zāģeris paužot, ka mūsu atnestā Bauskas ielas lāsteka, kas ir 640 gramus smaga, jaudas ziņā 10 metru augstumā pārsniedz vidēja augstuma medību pistoles jaudu. Par šo konkrēto lāsteku bīstamību gan neesot korekti spriest, jo lāstekas atrodas uz jumta kores teritorijā, kur garāmgājējam piekļūt vajadzētu, īpaši dodoties klāt.

Turklāt salīdzinājumam viena no lielākajām pasaules rekordistēm ir 30 metrus augstā un 15 metrus platā Ķīnas ziemeļrietumos atrodamā lāsteka. Fiziķis mums skaidro, ka "Bez Tabu" apciemojums esot vienīgais viņam zināmais gadījums, kad kādam šāda eksperimenta nolūkos izdevies ienest lāstekas Dabas zinātņu ēkā.

Iestājoties siltākam laikam un daudzviet Latvijā turpinoties intensīvai snigšanai, sniega sega uz namu jumtiem kļūst smagāka, kā rezultātā to konstrukcijas var neizturēt sniega svaru un iebrukt. Tāpēc drošības dienesti aicina namu īpašniekus un namu apsaimniekotājus parūpēties par savlaicīgu sniega notīrīšanu no namu jumtiem. Tomēr vērts atgādināt, ka lielākie riski ir būvēm ar plakaniem jumtiem, kuru konstrukcijas ir darinātas no metāla kopnēm vai rāmjiem. Šādi jumti parasti sedz lielas vietas virs lielveikaliem, uz tā klājuma sniega sanesumi palielina visas konstrukcijas noturības riskus.