Ģimenei Rēzeknes novada Maltā ugunsgrēks noposta ilgi loloto māju; aicina līdzcilvēkus palīdzēt

Stāvot pie mājas, kura vien pirms gada nonāca ģimenes īpašumā, asaras birst visiem – gan vecākiem, Viktorijai un Nikolajam, gan viņu bērniem. Jaunākais no puikām uzskaita sadegušās rotaļlietas un priecājas, ka mamma paguva no liesmām paglābt vismaz viņa planšetdatoru. Dažām no atvasēm atlikušas vien virsjakas un apavi.

Mirkli pirms nelaime izcēlās, bērni bija pārnākuši no mācību iestādēm un vēl nepaguva noģērbties. Pārējie mājinieki izskrēja no degošās ēkas plānā apģērbā un sniegā stāvēja istabas čībās.

Otrdienas, 20. decembra, vakaram vajadzēja būtu patiesi priecīgam. Vienam no vecākajiem Viktorijas dēliem, Artūram, bija dzimšanas diena. Viņš sasniedza pilngadību un jubilāru sveikt bija sabraukuši radi. Ar dzimšanas dienas kūku Artūrs paguva vien nobildēties.

"Mēs atvērām durvis, istaba bija pilna ar dūmiem, atvēru logu vēdināt. Atvilkām no sienas skapi un pie griestiem jau ieraudzījām uguns liesmas, paspējām tikai izsaukt ugunsdzēsējus, izstumt ārā mazos bērnus un viss. Vairāk mājā iekšā nevarējām atgriezties, jo no tās krita uguns šķēpeles," stāsta Viktorija.

Glābēji uguni apdzēsa. Liesmas bija izpostījušas daļu ēkas. Bērnu istabas palikušas neskartas, un ģimene turējās pie cerības, ka viss vēl nav zaudēts. Nakti pārlaiduši pašvaldības ierādītajā dzīvoklī, saime no rīta devās apskatīt māju un izvērtēt bojājumus.

To, kas pavērās viņu acu priekšā, nebija gaidījis neviens. Māja agri no rīta bija uzliesmojusi atkārtoti un uguns neskarts nebija palicis neviens stūrītis. Kopš pavasara veiktie remontdarbi, ieguldītie līdzekļi un laiks bija pagaisuši.

"Māja ir veca, tā bija sausa koka māja. Gribējām to nosiltināt, nomainījām logus. No šā gada gribējām izpirkt no pagasta zemi sev, bet neiznāca, nepaspējām visu līdz galam. Māja pat nebija apdrošināta. Dzīvo, domā: "rīt vai parīt sataisīšu", bet dzīvē gadās tā, ka rītdiena tam nav dota," spriež saimnieki.

Visticamāk, nelaime izcēlās īssavienojuma dēļ. Lielākā daļa elektrības vadu mājā bija jauni, tomēr tie, kurus nebija pagūts nomainīt, pievīla. Kā paši saki, savu izloloto namu mēģināja uzlabot metru pēc metra, bet tagad viss jāsāk no nulles.

Tomēr ģimene ir apņēmības pilna un strādīga. Visu darīja un ir gatavi darīt pašu rokām. Arī bērni palīdz. Vecākie dēli šovasar betonēja grīdas un nevar sagaidīt, kad savas prasmes varēs lietot atkal. Jau jaunā mājā.

Artūrs un Jaroslavs stāsta, ka pēc ugunsgrēka nezinājuši, kā morāli savākties, lai sāktu kaut ko darīt. Taču ģimene turas kopā, lai viens otru atbalstītu. Nav saprotams, kā, sākot kaut ko darīt, pēkšņi var vairs nebūt nekā.

Ģimene mīl dzīvniekus. Katram bērnam bija savs mīlulis. Suņi un kaķi paguva izkļūt no piedūmotajām telpām, arī trušu saime, kas dzīvo blakus mājai, ir sveiki un veseli. Tomēr vairākas šinšilas, žurciņas, zivis un nesen iegādātās vistiņas gāja bojā.

"Vienīgais, ko es gribu pateikt visiem, kuri palīdzēja, palīdz un vēl palīdzēt, no sirds – liels paldies. Mums nekas nav palicis pāri. Taču visi ir apauti, apģērbti, spēles bērniem sagādātas, un cilvēki pirms Ziemassvētkiem bija atnesuši mazas dāvaniņas bērniem. Pati nespēju vēl tikties ar cilvēkiem, sāp notikušais, ir kā ir," stāsta Viktorija.

Kuplajai saimei varam palīdzēt visi kopā. Zvanot 90203909 ziedosiet ģimenei 1,50 eiro, savukār spiežot 90006860 dāvināsiet 4,27 eiro. Ja gribat privāti sazināties ar ģimeni un palīdzēt, sazināties ar Nikolaju pa tālruni 20084466.