Nekā personīga gada apskats: Visas Eiropas valstu armijas gadiem tikušas novājinātas, tostarp Latvijas
Ogres centrā apmēram 1000 kilometrus no Kijivas ikdienā dzirdami jautri bērnu smiekli un smaržo karstvīns. Nekas neliecina, ka pavisam netālu šādi paši bērni kopā ar vecākiem tiek spīdzināti pagrabos, gandrīz 500 bērnu nogalināti, aptuveni 900 sakropļoti. Nekas tik precīzi neraksturo mūsu izjūtas, kā bērna vēstule Ziemassvētku vecītim – "kaut tas cilvēks Kremlī ātrāk nomirtu!".
Bet mēs paši savu mājas darbu, lai gatavotos sliktākajam, nebijām izpildījuši. Pirms kara aptaujas lika satraukties par Latvijas iedzīvotāju gatavību aizstāvēt savu valsti. Zemessardzes rindās bija iztrūkums, kopš 2007.gada atcelts obligātais iesaukums un Valsts Kontrole savā revīzijā secināja, ka bruņotajos spēkos pieklibo personāla piesaistīšana un spēja militāros speciālistus noturēt.
Latvijas armijā tiek būtiski audzēts to militāristu skaits, kuri ir ar augstām pakāpēm un viņiem tiek celts arī atalgojums. Tas Valsts kontroles prāt, radījis greizu situāciju. Pašlaik mums 80% profesionālā dienesta karavīru ir instruktori un virsnieki un mazāk nekā 20% – kareivji.
"Personāla plānošana bruņotajos spēkos ir ilgtermiņa process. Ir ļoti ierobežota iespēja viņam samaksāt vairāk, ja grib noturēt. Faktiski tas ir saistīts ar viņu noturēšanu ar izdienas vai pakāpes bonusiem," norāda militārās jomas analītiķis Mārtiņš Vērdiņš.
Līdzīgi arī Vācijā, Zviedrijā un citviet Eiropā armijas gadiem tikušas novājinātas. Tāpēc arī pieklibo ieroču piegādes Ukrainai. Arī Latvijas problēma ir gadiem ielaista, tāpēc mums kara apstākļos steigā radās plāns, ka jāveido valsts aizsardzības dienests, jo pietrūkst cilvēku, kas varētu karot.
"Parādījās nepieciešamība veikt militāro plānošanu un izlīda trūkumi, kas raksturīgi mūsu sistēmai. Mēs no 2014.gada droši varējām plānot, bet to nedarījām," norāda Vērdiņš.
Ideju par valsts aizsardzības dienestu savā priekšvēlēšanu kampaņā centās izmantot arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Neoficiāli izskanēja, ka šai idejai pretojas bruņoto spēku augstākā vadība.
Latviju no Krievijas iebrukuma sargā NATO 5.pants, taču nevar izslēgt, ka neprognozējamā Krievijas agresijas attīstītā karadarbība var tikt atnesta arī pie mums. Tad izšķirīga var izrādīties patriotismā un cīņassparā balstīta pretošanās valsts iekšienē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
