Covid‑19 vakcīnu uzkrājums Latvijai radījis vismaz 20 miljonu eiro zaudējumus
Janvārī un februārī Latvijā piegādās 279 000 vakcīnu pret Covid-19 devu. Pārējos mēnešos būs vēl. Lielākā daļa, visticamāk, paliks neizlietota, jo cilvēku interese vakcinēties ir ļoti zema. Atteikties no potēm arī nekādi nevaram, jo rokas sasaista pandēmijas apjukumā noslēgtie iepirkuma līgumi, kad esot šķitis – 95% iedzīvotāju vēlēsies potēties vairākkārt, vēsta TV3 Ziņas.
Noliktavās bez lietojuma šobrīd ir 2 145 000 Covid-19 vakcīnu. Ārā nemetīs, bet uzdāvinās citām valstīm. Latvijas valsts budžetam gan tie būs zaudējumi.
Jau līdz šim Latvijā nevajadzīgas izrādījušās 2,5 miljoni Covid-19 vakcīnu devu, kas atdotas citām valstīm. Naudas izteiksmē – 22 miljoni eiro, kuri iztērēti bezjēdzīgi.
Atteikties no vēl šogad turpmākajām piegādēm, virs diviem miljoniem devu, ne Latvija, ne citas dalībvalstis nevar. Šis ir Eiropas Komisijas centralizētais iepirkums. Tagad jāmaksā par apjomu, kādu pasūtījām.
"Visi lēmumi ir ministrijā sagatavoti, manis akceptēti un valdībā pieņemti zināšanai. Veiksmi," tā TV3 Ziņām raksta bijušais veselības ministrs Daniels Pavļuts, kad vēlējāmies jautāt, kur tad radās kļūda aprēķinos par Latvijai vajadzīgo vakcīnu skaitu. Pavļuts no klātienes intervijas atteicās, norādot, lai jautājot Veselības ministrijai.
"Mums nebija indikāciju, ka tas Eiropas Komisijas ekspertu aprēķins nav pareizs. Jo slimība izplatījās, nāvju bija daudz, hospitalizāciju bija daudz. Lai mēs pateiktu, ka 2022. gadā vajadzēs tikai pusi, mums nebija tādu datu."
Latvija gan varēja izvēlēties krietni mazāku vakcīnu daudzumu, nekā piedāvāja Eiropas Komisijas piesaistītie epidemiologi. Iepirkuma procesu pērn vērtējusi Valsts kontrole.
Uz jautājumu, kurš, Valsts kontroles ieskatā, ir atbildīgs par attiecīgu pārrēķināšanos un daudzmiljonu zaudējumu radīšanu valsts budžetam, valsts kontrolieris Rolands Irklis saka: "Šeit nebūtu pareizais vārds "vainot", bet jāredz, kas ir atbildīgie. Atbildīgie ir gan Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests, Zāļu valsts aģentūra, kas kopīgi lēmumus pieņēma," viņš saka.
Uz jautājumu, vai, viņaprāt, būtu nepieciešams rosināt kādu kriminālprocesu, Irklis atbild šādi: "lai to vērtē izmeklēšanas iestādes, prokuratūra. Viens kriminālprocess jau mums ir, ka sākotnēji nepietiekami pasūtīja. Iespējams, šī nepietiekamā pasūtīšana noveda pie tā, ka vēlāk pasūtīja par daudz."
Kontrolieris gan uzsver – uz vakcīnu iepirkumu nevar raudzīties ar šodienas acīm. Jāņem vērā pandēmijas karstumā valdošā neziņa, pat panika. Tikmēr bijušais veselības ministrs Daniels Pavļuts vēl decembra sākumā atkārtoti lūdza Eiropas Komisiju piespiest Covid-19 vakcīnu ražotājus pārskatīt centralizētos iepirkuma līgumus. Ražotāji gan spītīgi neļaujot samazināt piegādājamos apjomus.
Risinājums nav arī nemaksāt. Latvijai tad draudētu tiesvedība un naudas sods. Veselības ministrijā saka – pilnībā palikt bez vakcīnām arī nevar. Bažas radot vīrusa, iespējams, jaunais paveids Ķīnā.
"Kā tas vīrusa paveids pavērsīsies, vai mums tā vakcinācija atkal būs strauji jāatjauno un jābūt kaut kādiem piespiedu mehānismiem, lai mēs savakcinētu savu tautu, to nezinām. Stratēģiskajai rezervei ir jābūt."
Cilvēku interese par vakcinēšanos pret Covid-19 sāka būtiski mazināties pērn pavasarī un vasarā. Tad izpotēti vien daži tūkstoši. No riska grupas pusmiljona iedzīvotāju vakcinējās 11%. Tas esot riskanti maz.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
