Vēža slimnieku organizācijas: Ir jāieslēdz mehānisms pārrobežu medicīnas nodrošināšanai
Veselības ministre Līga Meņģelsone uzdevusi Austrumu slimnīcas padomei mēneša laikā atrisināt starp slimnīcas valdi un Onkoloģijas centra ārstiem izveidojušos saspīlējumu. Samilzis nav tikai algu jautājums, onkoloģijas centra ķirurgi iebilst arī pret plānoto operāciju bloku pārcelšanu uz "Gaiļezeru", skaidrojot, ka tur viņi nevarēs sniegt kvalitatīvu ārstniecību, vēsta TV3 Ziņas.
Pērn izskaņā darbu uzteica divi Onkoloģijas centra ārsti, ar kuriem Austrumu slimnīcas valde nespēja vienoties turpināt darba attiecības. Reaģējot uz to, vēl 20 onkoloģijas centra mediķi izteikuši gatavību sekot kolēģu pēdās, ja netiks sadzirdētas viņu prasības. Atalgojuma celšana ir viena no tām; tāpat onkoloģijas centra ķirurgi iebilst arī pret plānoto operāciju bloku pārcelšanu uz "Gaiļezeru", kas gaidāms šā gada otrā pusē.
Meņģelsone sagaida, ka Austrumu slimnīcas padome atradīs veidu, kā samierināt slimnīcas vadību ar onkologiem.
"Faktiski tur ir vajadzīga tāda kārtīga kopīga plāna izveidošana – gan par to, kā viņi attīstīs tālāk centru, gan par katra individuālo atalgojumu un motivāciju strādāt pacientu labā. Es ticu, ka risinājums ir iespējams."
Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs norāda – sarunās ar onkoķirurgiem vēl neesot iestājies strupceļš. Galvenā plaisa šobrīd pat vairs neesot atalgojuma jautājums, bet tieši onkoloģijas centra nākotne pēc tā rekonstrukcijas.
"Jautājums ir par to, kas notiek ar nodaļu izvietojumu, ar operāciju blokiem un tā tālāk. Kas notiek pēc onkoloģijas centra rekonstrukcijas, kur kurš atradīsies. Un mēs faktiski vienojāmies, ka ir jātaisa vēlreiz atsevišķa darba grupa, lai meklētu labāko risinājumu, kurš vismazāk ietekmētu ārstēšanas kvalitāti."
Onkologu galvenā prasība – lai Onkoķirurģijas klīnika, kas ir traģiskā stāvoklī, tiktu izremontēta un paliktu Latvijas onkoloģijas centrā, nevis tiktu pārcelta uz blakus ēku "Gaiļezerā".
"No vienas puses, šis operāciju bloks ir par lielu "Gaiļezeram", no otras, tur mums ir par maz vietas. Mēs uzskatām, ka mūs izmanto kā kaut kādu substrātu, ar ko aizpildīt šo te tukšumu. Mēs esam pārliecināti, ka pacientiem nevarēs sniegt kvalitatīvu ķirurģisku palīdzību tieši tajā operāciju blokā, jo tur nevarēs nodrošināt nepieciešamo operāciju galdu skaitu."
Par nokaitēto situāciju ārkārtīgi satraukti ir onkoloģijas pacienti, kuri uzdod retorisku jautājumu, kas veiks neatliekamās operācijas, ja tiešām notiktu sliktākais scenārijs un no darba aizietu 20 onkoloģijas centra ārstu? Viņi gribētu garantijas, ka tādā gadījumā valsts šīs operācijas apmaksātu citās valstīs.
Vēža slimnieki jūtas kā situācijas ķīlnieki, neziņā par to, vai valdes un mediķu samilzušā konflikta dēļ pēkšņi vienā dienā neapstājas onkoloģiskās operācijas.
"Ir jāieslēdz mehānisms pārrobežu medicīnai. Tas nozīmē, ka valstij ir jāsāk visiem vēža pacientiem masveidā izdot zīmes, ka šo pakalpojumu mēs apmaksājam, bet nevaram veikt uz vietas. Lai pacienti var braukt un saņemt šo pakalpojumu Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs. Tas ir ārkārtas risinājums, kas maksās daudz dārgāk nekā esošās situācijas sakārtošana, bet tas pacientiem ir plāns B."
Austrumu slimnīcas valde norāda, – lai varētu palielināt atalgojumu mediķiem, mudinās Nacionālo veselības dienestu pārskatīt slimnīcas sniegto pakalpojumu tarifus, kas ne tikai neatbilstot mūsdienu finanšu realitātei, bet esot pagājušā gadsimta arhaisms.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
