Apdrošinātāji skaidro, kas jāņem vērā īpašumu applūšanas gadījumā

Nūrnieku ielas iedzīvotāji nodrošinājušies ar kārtīgiem gumijas zābakiem. Pirms gada, īsi pirms Ziemassvētkiem, iela applūda. Arī šodien, 3. janvārī, ūdens līmenim Gaujā ceļoties, daudzi privātīpašuma saimnieki nonāca neapskaužamā situācijā. Vairāki cilvēki no mājām tika evakuēti. Dažus no vietējiem satiek arī "Degpunktā".

"Esmu dzimis un audzis, Gauju pazīstu. Agrāk Gaujas atteka, kad pārgāja pāri, šādus s**** netaisīja," spriež vietējais iedzīvotājs Dzintars.

Nūrnieku ielu un tās apkārtni ieskauj Gauja un Vējupe. Tie, kas konkrētajā vietā dzīvo jau vairākus gadu desmitus, par palu iespējamību nebrīnās, tomēr tie nav arī ikgadējs drauds. Apkārtnes iedzīvotāji cerēja, ka tiks uzbūvēts dambis, tomēr zemes īpašnieki nav spējuši vienoties par kopsaucēju.

Ādažu novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļa ziņo, ka vienošanos par sadarbību jaunā dambja izbūvē parakstīja tikai divi īpašnieki. Tomēr būvniecības iecere nav atcelta.

Ādažu novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļa

"Ādažu novada attīstības programmā (2021-2027. gads) tika paredzēts pasākums "Pretplūdu aizsargbūvju būvniecība no Kadagas tilta līdz Gaujas-Daugavas kanālam (tajā skaitā sūkņu stacija)". Tā īstenošana programmā plānota no 2024. līdz 2027. gadam, tomēr investīciju plāns katru gadu tiek aktualizēts, un, redzot konkrētā gada prioritārāk nepieciešamos pasākumus, kā arī iespējas pieteikties ārējam finansējumam, pasākumu īstenošanas termiņš var tikt koriģēts. Tā kā šā projekta īstenošana plānota, piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, bet atbilstoša programma vēl nav izsludināta, pašvaldība nevar pateikt, kad pretplūdu aizsargbūves būvniecība reāli varētu tikt uzsākta."

Otra lieta, par ko iedzīvotāji satraucas, ir īpašuma apdrošināšana. Daudzi nezina, vai ūdens nodarītos zaudējumus segs. Sazinājāmies ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, lai saprastu, kas šādās situācijās jāņem vērā.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka jāsaprot, kuriem ir plūdu risks apdrošināšanā, jo apdrošinātāji nav ieinteresēti apdrošināt regulāri applūstošas vietas.

Ja apdrošināšanā iekļauts plūdu risks, satraukumam nav pamata un nevajadzētu rasties situācijai, kurā apdrošinātāji atsakās izmaksāt kompensāciju. Plāns, kā rīkoties, ir šāds.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents norāda, ka, lieki neriskējot, paglābt cilvēkus, mājdzīvniekus un dokumentus, fiksēt, ko var, painformēt apdrošinātāju, bet pēc plūdu beigām, ar apdrošinātāju koordinējoties, strādāt pie glābšanas operācijām.