Lai nepieļautu krievu centienus apiet ceļošanas ierobežojumus, plāno atcelt Repatriācijas likumu

Lai veicinātu trimdā dzīvojošo latviešu un līvu pēcteču pārcelšanos uz dzīvi Latvijā, 1995. gadā pieņēma Repatriācijas likumu. Valsts garantēja pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un izmaksāja pabalstus, lai palīdzētu iedzīvoties etniskajā dzimtenē. Skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).

"Tas bija tāds žests, ka mēs tiešām Latvijā gribam redzēt atpakaļ latviešus, Latvijas pilsoņus. Pēc principa – visi nāciet atpakaļ mājās! Jo tomēr PSRS laikā bija genocīds pret Latvijas tautu – izsūtīšanas. Un mēs šos cilvēkus tiešām gaidījām mājās," norāda PMLP priekšniece Maira Roze.

Gandrīz 30 gadu laikā repatriējušies 8500 cilvēku. Vislielākā interese par atgriešanos Latvijā bijusi 1990. gados, kad šo iespēju izmantoja ap 700-800 trimdinieku gadā.

Sākotnēji repatriantu plūsma bijusi vienmērīga no Rietumu un Austrumu valstīm, bet kopš 2010. gada būtiski pieauga repatriantu skaits no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas. Un pērn Krievijas pilsoņu īpatsvars sasniedza jau 80%.

"Tie pieteikumi, kas ir pašreiz, kuriem nav nekāda sakara bijis ar Latviju, kuri vispār nemaz nedomā dzīvot Latvijā, kuri vienkārši vēlas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tad mēs varam teikt, ka tie, kas vēlējās dzīvot Latvijā, tie jau visi ir sen atbraukuši," teic PMLP priekšniece.

Ārlietu ministrijā krievu pieaugošo interesi skaidro ar centieniem apiet ceļošanas ierobežojumus un izvairīšanos no mobilizācijas, kas nav pamats pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Tāpēc regulējums būtu jāmaina.

"Atbilde ir skarba: nē, nekādas īpašas privilēģijas vai žēlastības mums nav. Un tur nav nekāda racionāla pamata domāt, ka, ja cilvēki izmantos repatrianta statusu, lai vienkārši atbrauktu uz Jūrmalu vasarā atpūsties, bet dzīvos Krievijā, turpinās paust atbalstu Krievijas režīmam un vienkārši izmantos šo uzturēšanās atļauju tikai kā tādu vīzu režīma ierobežojumu apiešanas mehānismu, tad mēs kaut kādā veidā uz viņiem skatīsimies savādāk. Bija 30 gadu, lai šo statusu kārtotu. Ja tā atklāsme ir bijusi pēdējā laikā, tad, es domāju, tomēr likumdevējam ir laiks pateikt arī, ka šis Repatriācijas likums ir reformējams," pauž ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Arī Iekšlietu ministrijā uzskata, ka ir zudusi likuma sākotnējā jēga – veicināt tautiešu atgriešanos. Aizvadītajos gados novērota tendence likumu izmantot negodprātīgi, nereti iesniedzot arī viltotus dokumentus.

"Tas savu misiju ir beidzis. Jo tas, kas pēdējos gados notiek, ir tikai mēģinājumi kaut kā uz šā likuma normas, ko Latvija nevar pārbaudīt, jo tad ir jāievāc informācija no Krievijas. Ir vairāki gadījumi, kas ir ļoti tālu no tās mērķauditorijas – cilvēki, kas to cenšas izmantot," vērš uzmanību iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).

Valdība otrdien konceptuāli nolēma, ka repatriantiem vairs nepiešķirs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Vēl jāvienojas, kad jaunā norma stāsies spēkā. Ārlietu ministra ieskatā pārejas periods nedrīkstētu pārsniegt vienu gadu.