Eksperti iesaka Latvijā noteikt administratīvo atbildību par naida runu

Pētījums plašākai sabiedrībai nav pieejams, jo vēl tiek gaidīts akcepts no Eiropas Komisijas, taču Dupate šodien konferencē Iekšlietu ministrijā tajā sniedza nelielu ieskatu.

Pētījumā secināts, ka naida noziegumi Latvijā tiek vāji atpazīti un netiek uzskatīti par sociāli un politiski svarīgu prioritāti. "Mūsu sabiedrībā vēl joprojām valda ļoti liela tolerance pret vardarbību kopumā. Tas, kas Eiropā tiktu uzskatīts par naida runu vai naida noziegumu, pie mums tiek uzskatīts par normu. Kopējā sabiedrības uztvere ir šķērslis, lai identificētu naida noziegumus un naida runu," uzsvēra Dupate.

Tāpat gan nacionālās politikas formulēšanas, gan ieviešanas līmenī trūkst izpratnes par naida noziegumu strukturālo cēlonību. Naida noziegumi ir aizspriedumos balstīti noziegumi un vēl joprojām tie tiek skatīti kā izolēti incidenti, nevis noziedzīgi nodarījumi, kas rodas no vispār sabiedrībā valdošiem aizspriedumiem. "Ja naida noziegumi tiek skatīti kā izolēti incidenti, tad naida aizsprieduma aspekts iegūst otršķirīgu lomu un nereti par šo faktoru tiek aizmirsts," uzsvēra eksperte.

Pētījumā secināts, ka Latvijā ir augsta tolerance. Iespēja izvairīties no soda atbalsta un motivē potenciālo nozieguma izdarītāju un stiprina pārliecību par naida nozieguma nesodāmību.

"Ja pret naida noziegumiem un naida runu nevēršas sākotnējā stadijā, tad tas var pāraugt par draudu sabiedriskajai kārtībai un valsts drošībai un nereti būtu ceļš arī uz terorismu," norādīja Dupate.

Naida noziegumu upuriem bieži ir nepieciešams papildus atbalsts un šie nodarījumi skar personu sociālo un cilvēcisko identitāti un tie rada dziļu kaitējumu, līdz ar to šis atbalsts mehānisms nav pietiekams, secināts pētījumā.

Attiecībā uz kopējo tiesisko regulējumu secināts, ka aizsardzība pret naida noziegumiem un naida runu Latvijā tiesiskajā regulējumā būtībā ir paredzēta tikai krimināltiesībās. Savukārt, civiltiesībās un administratīvajās tiesībās atbildība par naida runu ir fragmentāra.

Vairums šādas kategorijas krimināllietas tiesās tiek skatītas vienošanās kārtībā, kas nozīmē, ka apsūdzētais atzīst savu vainu un tiesai nav jāgatavo pilns spriedums ar argumentāciju. Lietās, kur sagatavoti pilni spriedumi, nevienā spriedumā tiesas nav analizējušas lietas apstākļus ņemot vērā visus naida runas kvalificēšanas kritērijus.

"Robeža starp vārda brīvību un naida runu ir ļoti šaura un attiecīgi, ja tiesas īsti nevērtē saskaņā ar šiem kritērijiem, tad pastāv iespēja, ka var tikt pārkāpta personas vārda brīvības robežas. Tad attiecīgi personai ir vārti vaļā uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu," norādīja Dupate.

Vēl problēma ir tajā, ka būtībā absolūti vairākumā lietu par naida runu personu notiesā ar nosacītu brīvības atņemšanu. Minētais rada jautājumu vai šādi sodi ir samērīgi un, ja reiz praksē tiek piemērots nosacīts sods, vai kriminālā sankcija vispār šeit būtu nepieciešama.

Runājot par ieteikumiem, eksperte iesaka apvienot divus Krimināllikuma pantus, proti, pantu par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana un pantu par sociālā naida un nesaticības izraisīšanu. Tāpat pētījuma autori iesaka apsvērt panta, kas paredz atbildību par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, lietderību.

Eksperti arī iesaka noteikt atbildību par naida runu ārpus krimināltiesību jomas ar to domājot administratīvo atbildību, kā arī nostiprināt tiesību doktrīnu kas ir naida noziegums un naida runa. Tāpat ieteicams nostiprināt būtiska kaitējuma jēdzienu, kā arī turpināt apmācīt profesionāļus un sabiedrību kopumā. Savukārt likumdevējam ir jānodrošina atbilstoši resursi naida noziegumu mazināšanā.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Valsts policijas datiem laika posmā no 2016.gada līdz 2020.gadam saņemts 121 iesniegums par iespējamiem naida noziedzīgajiem nodarījumiem. Savukārt aptuveni 80% gadījumu personas izvēlas neziņot par naida runu un naida noziegumiem.

Lai mazinātu naida runas un naida noziegumu izplatību Latvijā, kopš 2021.gada sadarbojoties LU Juridiskajai fakultātei, Sabiedrības integrācijas fondam (SIF), Tiesu administrācijai, prokuratūrai un VP, paaugstināta 64 tiesnešu, prokuroru, VP, SIF darbinieku ekspertīze naida runas un naida noziegumu identificēšanā, izmeklēšanā un tiesību normu piemērošanā, kā arī izvērtēts pašreizējais tiesiskais regulējums.