Jēkabpilī uz trim dienām slēgs skolas; valdība pagaidām ārkārtas situāciju neizsludinās
Ministru prezidents teica, ka sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi saistībā ar plūdu situāciju Jēkabpils pašvaldībā. Vienlaikus valsts likumi un procedūras ir labi izstrādātas, visi dienesti ļoti labi un koordinēti strādā, tāpēc nav nepieciešams izsludināt plašāku ārkārtas stāvokli vai valdībai tiešā veidā plašākām mērogā iesaistīties. Tā ir reģionāla mēroga krīze, izveidotas Civilās aizsardzības komisijas, kuras Jēkabpils situācijā vada Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētājs Raivis Ragainis, kā arī visa veida pašvaldībai nepieciešamo palīdzību koordinē VUGD.
Ir sablīvējušies vižņi vairāk nekā 25 kilometru garumā. Nav paredzams, ka tuvākajā laikā laika apstākļi īpaši uzlabosies, – pavasaris nav gaidāms un ledus neizkusīs. Līdzīga situācija šai varētu saglabāties vēl kādu laiku uz priekšu, šobrīd nevar prognozēt, cik ilgi.
Vienlaikus Kariņš teica, ka Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētājs kontrolē situāciju, par ko pateicās viņam un visiem iesaistītajiem operatīvajiem dienestiem par darbu. Pēc Kariņa teiktā, joprojām tiek stiprināts aizsargdambis, palīdzību sniedz citas pašvaldības no malu malām, lai varētu veikt aizsargpasākumus. Jēkabpils iedzīvotājiem ir svarīgi sekot līdzi atbildīgo iestāžu norādēm, it sevišķi saistībā ar evakuāciju. Īpaši bīstami, ka dambja parrāvuma gadījumā ne tikai ūdens, bet vižņu masa varētu pārraut infrastruktūru.
Pēc Kariņa skaidrotā, ārkārtas situāciju valdība izsludinātu tad, ja Civilās aizsardzības komisija uzskatītu, ka tas nepieciešams, piemēram, piespiedu evakuācijas gadījumā. Patlaban piespiedu evakuācija nav nepieciešama. Taču valdība ir gatava ieviest ārkārtas situāciju, ja radīsies tāda nepieciešamība.
Pēc valdības vadītāja teiktā, situācija Jēkabpilī ir kritiska, nopietna, bet likumi, procedūras un dienesti ir sakārtoti tā, ka "viss notiek". "Ir procedūras, kā rīkoties, kompetenti cilvēki atrodas uz vietas un atbildīgi spējīgi pieņemt lēmumus. Šobrīd viss tiek darīts ļoti profesionālā līmenī," sacīja Kariņš. Viņš uzsvēra, ka arī Ragainis izcili pilda savu komu, – jēkabpiliešiem jābūt pateicīgiem, ka viņiem ir tāds vadītājs, kurš arī krīzes situācijā spēj rīkoties ļoti profesionāli un adekvāti, uzsvēra Kariņš.
Kariņš teica, ka esošie pieņemti likumi un normatīvi strādā, – to apstirpina pašreizējā situācija. "Mums lielā mērā sistēma ir izveidota ne tikai "uz papīra", bet tā strādā dabā," sacīja Kariņš, piebilstot, ka atbildības jomas skaidri sadalītas, cilvēki uzņemas atbildību par savā kompetencē esošajām jomām un strādā atbilstoši atbildības jomai.
Pēc premjera sacītā, pašvaldībai plūdu dēļ nodarīto finansiālo zaudējumu aplēses varēs veikt, kad plūdi būs aizvadīti. Pēc tam valdība spriedīs, kādā veidā palīdzēt likvidēt zaudējumus. "Skatīsimies, kādas būs atbalsta iespējas gan katrai ministrijai, gan valdībai, un pieņemsim lēmumu par finansiālas palīdzības sniegšanu gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem," uzsvēra Kariņš. Valdība skatīs un uzklausīs arī no pašvaldībām ieteikumus, kas būtu koriģējams normatīvajos aktos attiecībā uz atbalsta sniegšanu pašvaldībās. Tai skaitā tiks skatīts jautājums par palīdzības sniegšanu ceļu infrastruktūras atjaunošanā.
Attiecībā uz privātpersonām – premjers cer, ka cilvēki bija apdrošinājuši savus īpašumus.
"Tad, kad situācija būs pārgājusi, mēs vislabāk sapratīsim, kādi ir dažādie zaudējumi. Par to ir vēl pāragri spriest, jo tādas aplēses vēl nav. Varu apgalvot, ka valdībā mēs šo skatīsim un būsim gatavībā iet palīgā pašvaldībai, kas saistās ar finansiāliem zaudējumiem, kas būs radušies laika gaitā."
Valdības vadītājs pieļāva, ka klimatu pārmaiņu dēļ plūdi nākotnē varētu kļūt par biežāku parādību.
Ragainis pateicās visiem, kas iesaistās palīdzības sniegšanā, paužot prieku arī par cilvēkiem, kas vada valsti un gatavi nākt palīdzēt. "Situācija šobrīd ir normalizējusies, bet tā joprojām ir diezgan bīstama un smaga, jo pilsētas galvenais varinos aizsargdambis šobrīd iztur ļoti lielu pārbaudījumu, mēs tam palīdzam ar visiem spēkiem," viņš teica. Vienlaikus esot izlemts uz trim dienām slēgt skolas, lai mazinātu cilvēku plūsmu un bīstamību atrasties kādā teritorijā. Mācības notiks attālināti. Ūdens līmenis ir mazliet samazinājies, ar dažām metodēm to novirzījuši, tādējādi paglābjot citas vietas. Tiek darīts viss iespējamais, lai iedzīvotāju īpašumus maksimāli saglabātu.
Viņš teica, ka vasarā aizsargdambis tiks vēl vairāk nostiprināts, bet augstāku to necels.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis teica, ka iedzīvotāji tiek apziņoti, aktivizētas valsts apziņošanas sistēmas, kas noticis, kāda rīcība jāveic, kur jāevakuējas. Paralēli notiek evakuācija, bet atsevišķi cilvēki no tās atsakās, parakstot atteikumu. Ja bīstamība paaugstinās, viņus glābj. Kopš 8. janvāra šādi izglābti 34 cilvēki. Paralēli pašvaldības policija un Valsts policija strādā kritiskākajās vietās. Ja ūdens līmenis strauji ceļas, tad var operatīvi iesaistīties.
Viņš teica, papildspēki ir pārdislocēti no Jelgavas uz Jēkabpili, plūdu modelis no Daugavpils arī ir pārdislocēts uz Jēkabili, apzināti, apziņoti cilvēki, kam jānāk talkā, un izveidots amatpersonu saraksts, kuripatlaban atrodas ārpus dežūrmaiņas, lai mobilizētu visus spēkus Jēkabpils pusē, ja dambis tomēr plīstu.
Likvidējot konspirācijas teorijas par plūdu cēloņiem, Baltmanis teica, ka Baltkrievijā nav izveidotas ūdens krātuves, un tur nevar atvērt slūžas, lai nodarītu postījumus citviet, piemēram, Latvijā.
Pašvaldībā apstiprināja, ka dažādas mājās cilvēki pārnes iedzīvi uz augstākām vietām. Taču ir izstrādāta sistēma, ja notiek straujš pārrāvums, tad tiktu ieslēgtas VUGD sirēnas, kas ziņotu – šajās vietās palikt nedrīkst.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna skaidroja, ka ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils ir pazeminājies par apmēram 40 centimetriem, tomēr situācija ir sarežģīta, vižņu – ekstrēmi daudz. Ledus sablīvējums līdz Jēkabpilij stiepjoties 25 kilometru garumā. Applūdušas plašākas teritritorijas. Arī Zeļķos sāk sairt ledus uz vietas, darot zināmu optimismu, lai gan ledus joprojām nekustas. Ja ledus sāks kustēties, gaidāmas straujas ūdens svārstības, it sevišķu Pļaviņu apkārtē. Tuvākajās četrās dienās būs atkusnis, pēc tam gaidāms sals, tāpēc situācija Jēkabpilī tik drīz neatrisināsies un var "iesaldēties".
"Latvenergo" pārstāvis Andris Zēģele teica, ka, neraugoties uz ledus gājumu Daugavā un plūdiem Jēkabpilī, patlaban hidroelektrostaciju (HES) darbība nav apdraudēta, jo upē plūstošā vižņu masa līdz hidrobūvēm nenonāk, jo tā izkliedējas ūdenskrātuves teritorijā. Pļaviņu HES hidroloģiskā būve ir gatava uzņemt esošo vižņu vilni.
Vienlaikus, lai nodrošinātu HES drošību, "Latvenergo" seko līdz notikumu attīstībai un nedaudz samazināja ūdens līmeni.
Valsts vides dienests (VVD) ar Latvenergo pārrunāja, kāda būtu HES līmeņa izmaiņu ietekme un secināts, ka, pazeminot ūdens līmeni, situāciju nevarētu uzlabot un nekādu pozitīvu iespaidu uz Jēkabpils situāciju tas nedotu, drīzāk tas varētu pasliktināt situāciju Pļaviņās.
"VVD ir saziņā ar Latvijā izvietotajiem HES, tos uzrauga un kontrolē. Mainoties plūdu raksturam, iespējams nepieciešams veikt plašāku pētījumu par Daugavas baseinu un to, vai tādi pasākumi kā krastu nostiprināšana, uzbēršana, varētu uzlabot situāciju un novērst."
Ministru prezidents papildināja, ka "Tas nav un nebūs ne vietēja, ne valsts mēroga politisks lēmums – aizvērt vai atvērt HES slūžas. Tas ir un būs inženiertehnisks lēmums."
Krīzes padomes sēdē vēlreiz gūts apliecinājums, ka plūdus Jēkabpilī nevarot mazinot ar ūdens līmeņa nolaišanu Pļaviņu HES ūdenskrātuvē. Nelīdzēšot arī spridzināšana – vižņi ir neviendabīgi vairāku kilometru garumā. Ar neprognozējamiem plūdiem var nākties sadzīvot līdz pat pavasarim.
Jau ziņots, ka jēkabpilieši joprojām ir aicināti pamest mājokļus tajās pilsētas zonās Daugavas abos krastos, ko kartēs iezīmējusi pašvaldība. Šodien izplatīts lūgums iedzīvotājiem arī samazināt kanalizācijā novadāmo notekūdeņu apjomu. Tādējādi centralizētajos kanalizācijas tīklos būs iespējams uzņemt lielāku plūdu ūdens apjomu un novadīt uz attīrīšanas iekārtām.
Kā novēroja TV3 Ziņas, Jēkabpilī daudzi veikali slēgti, bet tajos, kas vēl palikuši vaļā, iztukšoti maizes plaukti. Nav īstenojušās jēkabpiliešu bažas, ka applūdušās LMT bāzes stācijas dēļ vairs nebūs mobilo sakaru. LMT nogādājis Jēkabpilī pārvietojamo staciju.
Drošības dēļ Jēkabpils reģionālā slimnīca aizvien neuzņem akūtos un plānveida pacientus, taču ambulatorie pakalpojumi ir pieejami. Nedaudz krītoties ūdens līmenim, satiksme atjaunota dažās ielās un uz ceļiem ārpus pilsētas. Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorā daļa (poliklīnika) pirmdien, 16.janvārī, darbu turpinās ierastajā kārtībā un strādās bez izmaiņām. Atcelta vienīgi Asins donoru diena, kuras norise bija plānota 16. janvārī no plkst. 9-13.
Tāpat vēstīts, ka Daugavā pie Jēkabpils no upes augšteces turpina nākt klāt jauni vižņi, applūst plašas teritorijas.
LVĢMC ziņo, ka sestdien plkst.21.50 ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedzis 8,81 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Nakts laikā ūdens līmenis nedaudz nokrities, taču aizvien pārsniedz sarkanā brīdinājuma kritēriju – 8,4 metru atzīmi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
