"Runā par mums, par Atmodu – visi esam ieguvēji." Saimnieki un jurists komentē "šūmēšanos" soctīklos
Rīgas pasākumu vietu pulku pavisam drīz papildinās kultūras nams "Atmoda". Tā izvēlētais nosaukums neapšaubāmi lielai daļai asociējas gan ar tautas kustību, gan tādā pat vārdā dēvēto laikrakstu. Arī savā vizualizācijā kultūras nams sev kā izkārtni izvēlējies bijušo laikraksta "Atmoda" logotipu. Šāda iecere gan ne visiem ir pa prātam, kā dēļ vietas īpašnieku virzienā tiek raidītas apsūdzības – tā ir zagšana.
Kā "’tv3.lv’’ stāsta Herberts Blumbergs, kultūras nama stūrmanis, ar komandu daudz domājuši par pašreizējo politisko situāciju Latvijā un pasaulē kopumā, kas pēc idejas arī ir sava veida Atmoda. Tam viens no apliecinājumiem ir, piemēram, Pārdaugavā demontētais stabs, kuru nojaukt vajadzēja jau 1990. gadu sākumā, bet kam saņēmāmies vien tagad, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
"’Cilvēki vairāk apzinās latviskumu, valsts vēsturi, sāk domāt par tādām lietām, līdz ar to ir svarīgi kultūrvidē aktualizēt šādu nosaukumu, kas liktu domāt, neaizmirst un runāt par vēsturi,’’ stāsta Blumbergs un turpina: "’Viena lieta ir muzejs – Tautas frontes, Okupācijas vai Stūra māja. Taču arī no privātā sektora ir nepieciešama iesaiste šādu jautājumu aktualizēšanā. Un kur vēl ar to cilvēks saskaras, ja ne kultūrvietā, krogā?! Atnāk, skatās interjeru, bildes, ekspozīcijas, kas atbilstošas šim laikam. Tas pats muzejs jau beigās ir, vienīgā atšķirība, ka vari aprunāties ar bārmeni.’’
Blumbergs pastāsta, ka visdrīzāk ideja par kultūras namu "’Atmoda’’ viņā gulējusi jau ilgi, taču, ja tādu atvērtu pirms, piemēram, desmit gadiem, nevienu tas, iespējams, neinteresētu. Savukārt tieši šī brīža politiskie apstākļi bijuši galvenais pamudinājums, ka ir pienācis īstais laiks šo ideju realizēt.
Tāpat apstākļi jaunas pasākumu vietas atvēršanai varētu būt labvēlīgāki, jo jūtams – cilvēki ir izsalkuši pēc kultūras vietām, kuras Rīgā pēdējo divu trīs gadu laikā kļuvušas mazāk, bet tukšo skatlogu – vairāk. "’Ir ļoti daudz tukšu skatlogu, un visā pilsētā. (..) Daudz kas veras ciet, neizdzīvo vai mainās un meklē citas iespējas, kā izdzīvot. Tas ir līdzīgi kā 2008. gadā, kad sākās krīze un pilsēta iztukšojās, bet ilgi tāda nepalika. Domāju, ka arī tagad pēc kāda mirkļa viss notiksies. (..) Pilsētai ir nepieciešamas šādas vietas, kur notiek pasākumi. Visa Rīga nevar būt vieni vienīgi "’Ezīši’’ un Tallinas pagalms,’’ skaidro Blumbergs. Un savas durvis apmeklētājiem kultūras nams vērs 10. februārī.
"Atmodu" veidos kā sava veida tautas muzeju
Kultūras nama piedēvējums jaunajai pasākuma vietai izvēlēts mērķtiecīgi. Blumbergs norāda, ka patlaban ir populāri sevi saukt par kultūrtelpu, kultūrbāru vai tamlīdzīgi, bet šādā veidā tiek aizmirsts vecais labais kultūras nams. Un "’Atmoda’’ ir vesels nams, kurā pulsēs dzīvība – vakaros notiks koncerti, pasākumi, izstāžu atklāšanas, teātra izrādes u. tml. Varēs arī baudīt dzērienus, pasūtīt ēdienus un vienkārši baudīt labu atmosfēru.
Viscaur norisēm, protams, tiks akcentēts arī latviskums, tomēr Blumbergs norāda – baigie tūdaliņi gan kultūras nama komanda nav, un nevajadzētu gaidīt, ka visi staigās pastalās. "’Prievītēs aiz letes varbūt būsim divreiz gadā. Bet citādi, jā. Centīsimies, piemēram, vairāk atskaņot latviešu mūziku.’’
Latviskas norises gan nav viss, ko iecerēts iedzīvināt. Blumbergs pastāsta, ka kultūras namā tiks izvietotas vairākas Atmodas laika liecības. Piemēram, jau pie sienas ierāmēts stāv plakāts no 1991. gada 3. marta balsojuma par demokrātisku, valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku (toreiz apstiprinoši nobalsoja 73,68% aptaujāto – red.).
"’Domāju, ka daudzi tādu nav redzējuši. Tā ir ļoti laba vēstures liecība par mūsu neatkarības atgūšanu,’’ saka kultūras nama saimnieks un atklāj, ka plakāts līdz šim stāvējis viņa vecmāmiņas mājās, kura devusi svētību tā izlikšanai jaunajā "’Atmodā’’. Šis gan nav vienīgais šī laika plakāts, kuru iecerēts iekļaut vietas interjerā.
Tāpat Blumberga īpašumā no kāda paziņas nonākušas lērums fotogrāfiju no Atmodas laika – kā Latvijā, tā arī citviet uzņemtas. Arī tās savu vietu radīs pie kultūras nama sienām.
Iecerēts arī namā darīt pieejamus dažādu muzeju bukletus, kā arī "’Atmodas’’ saimnieki priecāsies savu vēstures liecību kolekciju papildināt ar apmeklētāju sagādātajām fotogrāfijām, plakātiem u. tml.
"’Bildes jau runā pašas par sevi. Svarīgi nav vien tas, ka tikai latvieši par to runā, bet arī tūristiem neformālā gaisotnē ir iespēja iepazīties ar šīm vēstures ainiņām, lai viņi zina, kādā valstī ir ieradušies. Tomēr zinām, kā citviet ir ar brīvo vārdu un vēstures traktēšanu. Līdz ar to, ja mēs paši par to nerunāsim arī ikdienā, kafejnīcās un veikalos, bet to atstāsim tikai muzeju un valsts pārziņā, ar to tikai nepietiek. Valstiskā pašapziņa kaut kā ir jāceļ,’’ uzsver Blumbergs.
Kultūras namu apsūdz laikraksta "Atmoda" logotipa zādzībā
Taujāts, vai uzreiz bijis skaidrs – kultūras namu sauks "’Atmoda’’, Blumbergs atzīst, ka citu variantu nemaz nav bijis. Tāpat šķitis, ka arī citiem tas liktos skaisti un viņi to atbalstītu. "’Ne jau tādā veidā mēs kaut kā nivelētu, noniecinātu šo vārdu, ņirgātos par tiem notikumiem. Pats kā mazs puika atceros šos laikus, arī mans tētis gāja filmēt apšaudes Bastejkalnā. Līdz ar to es ļoti labi zinu [tā nozīmi]. Man nav neviena doma kaut kā ņirgāties,’’ akcentē kultūras nama saimnieks.
Tiesa, ne visiem šāda vārda izvēle šķiet atbilstoša. Īpašu viļņošanos mikroblogošanas vietnē "’Twitter’’ izraisīja kultūras nama publicētā vizualizācija, kurā tās nosaukums atainots gluži tāds pats, kāds savulaik bija Latvijas Tautas frontes iknedēļas laikraksta "’Atmoda’’ logotips.
Tas brīdis, kad nacionālās Atmodas simbols tiek nonivelēts līdz ieskrietuves formātam. Logotipam ir autortiesības, @elitaveidemane ? https://t.co/o0ZzCxH4oX
— Juris Millers (@JurisMillers) January 18, 2023
Jāpiebilst, gan, ka izkārtne pie ēkas vēl nav nomainīta un to vēl rotā agrākā uzņēmuma – kafejnīcas "Pasēdēt" vārds. Sociālajos tīklos klejojošā vizualizācija ir tikai tas vien – vizualizācija.
Blumbergs atzīst, ka publiskais sašutums ir pamatots. Neapšaubāmi daži ar to nebūs mierā, bet citi par šādu ideju priecāties. Tomēr svarīgākais ir tas, ka par to runā. "’Runā par mums, par Atmodu – tātad visi ir ieguvēji,’’ teic kultūras nama stūrmanis.
Kas attiecas uz izteiktajām apsūdzībām, ka šādā veidā nesaskaņoti tiek zagts kādreizējā laikraksta logotips, Blumbergs norāda – internetā ir daudz fontu, kas līdzīgi avīžu. Vienlaikus viņš akcentē, ka, viņaprāt, arī šī līdzība neko sliktu konkrētajam laikrakstam nenodara, bet tikai atgādina, ka tāds ir bijis. "’Iespējams, jaunieši, kas šo laiku nav piedzīvojuši, tagad ies uz bibliotēku to meklēt, jo gribēs redzēt, kas tolaik notika. Līdz ar to tā ir sava veida zīmola aktualizēšana.’’
Kultūras nama komandai vienkārši patīk šī laika vēstures liecības, teic Blumbergs. To izmantošana uzreiz gan nenozīmē, ka kaut kas tiek zagts, piesavināts un pasniegts kā pašu, bet gan visam apakšā ir goda un cieņas izrādīšana.
Kultūras nama saimnieks gan neslēpj – ar kādreizējā laikraksta "’Atmoda’’ redakciju nav runājis par tā logotipa izmantošanu, ko skaidro, sakot: "’Nevienu no šīs redakcijas nepazīstu. (..) Tagad šī diskusija ir izvērtusies, un tagad mēs diskutējam,’’ saka Blumbergs un piebilst, ka darba dunā šis tas dažkārt vienkārši piemirstas.
Tiesa, viņš atzīst, ka "’nevienu nepazīstu, tāpēc nepajautāju’’ nav leģitīms atspēkojums, tomēr neapmierinātību ar laikraksta "’Atmoda’’ vizuālās indentitātes izmantošanu salīdzina ar šūmēšanos, kuru laika gaitā piedzīvojuši Rīgas burti. "’(..) cik daudz un plaši tie tiek izmantoti. Arī ap tiem bijuši skandāli, piemēram, par [Nila] Ušakova izvēli garumzīmi aizstāt ar sirsniņu, kas tādā veidā it kā zaimojot dizainera darbu. Citi paņem un drukā uz T-krekliem. Šis ir tieši tas pats gadījums.’’
Vai kultūras nams būtu gatavs oriģinālo laikraksta logotipu pārpirkt, ja tāda nepieciešamība rastos? "’Jāskatās, kā situācija attīstīsies,’’ skaidro Blumbergs.
Logotipa izmantošana bez atļaujas nav viennozīmīga
Jānorāda, ka šī nebūt nav pirmā reize, kad viens no diviem kādreizējā laikraksta "’Atmoda’’ logotipiem tiek izmantots bez tā bijušās redakcijas ziņas. Tā, piemēram, arī 2014. gada septembrī šur tur pastkastēs tika iemestas "’avīzes’’ ar nosaukumu "’Atmoda’’, kas pievērsās bijušās Saeimas deputātes Ingūnas Sudrabas kritizēšanai. Ironiskā kārtā Sudraba 2019. gadā savu partiju "’No sirds Latvijai’’ pārsauca par "’Atmoda Latvijai’’.
Jau toreiz savu neapmierinātību pauda bijusī "’Atmodas’’ galvenā redaktore Elita Veidemane, kura kā tad, tā arī šodien sacīja – laikraksta logo tiek izmantots bez redakcijas atļaujas, tas pat ir nozagts.
Par klaju zādzību tiešā veidā gan nevar runāt, jo Patentu valdes datu bāzē pie preču zīmēm nedz laikraksta vārds, nedz kāds no logo nav reģistrēts. Tiesa, tas gan nenozīmē, ka vizuālā identitāte nevienam nepieder un ar to jebkurš var rīkoties pēc sirds patikas, bet arī pretenziju celšana nav tik viennozīmīga.
Kā "’tv3.lv’’ stāsta zvērināts advokāts Ilmārs Punka, viena lieta, kas jāsaprot – vai laikraksts "’nomira’’ kopā ar Latvijas Tautas fronti, kas to radīja, vai kļuva pastāvīgs. Ja to pārņēma žurnālisti, arī visas ar to saistītās īpašumtiesības, visticamāk, pārgājušas viņu pusē. Jānorāda, ka 1993. gadā Latvijas Tautas fronte vēlējās saglabāt "’Atmodu’’ kā daļu no partijas, bet tās žurnālisti pastāvēja par preses brīvību, kā dēļ abu starpā notika tiesas prāva par īpašumu sadalīšanu.
Punka norāda, ka vērā jāņem arī konkrētā logotipa radīšanas apstākļi – vai tas bijis pasūtījuma darbs, kurā visas tiesības uz to atdotas pasūtītājam. Tajā pašā laikā, ja īpašnieks vairs nepastāv, tā kļūst par bezīpašnieka mantu, taču, kā akcentē advokāts, var gadīties, ka īpašumtiesības ir "’aizceļojušas’’ pie kāda cita.
Kas attiecas uz nereģistrēto preču zīmi, pieņemot, ka logotipa autors ne ar vienu nav parakstījis līgumu par tiesību uz to atdošanu, Punka uzsver – preču zīmes neviens neuzliek par pienākumu reģistrēt, bet nenoliedzami tās ir vieglāk aizsargāt, ja tās ir reģistrētas. Jebkurā gadījumā autors paliek autors (arī pie nereģistrētas preču zīmes).
Tad jau tālāk jāinteresējas, ko par jaunās pasākumu vietas vizuālo identitāti saka tās oriģinālais autors. Ja ar to nav mierā, ir iespējams iebilst tam, ka tas tiek darīts bez viņa piekrišanas.
Punka vēl piebilst – ja preču zīme būtu reģistrēta, no svara būtu tas kādam biznesa veidam tā ir reģistrēta. To var piereģistrēt tā, lai tiek aizsargāta vienā nozarē, piemēram, izdevējdarbībā, bet arī tā, lai ir aizsargāta vairākās vai pat visās nozarēs. "Līdz ar to ir jautājums, ja zīme ir reģistrēta un izdevējdarbībā, vai [kāds cits] tādu pašu varētu piereģistrēt sabiedriskajā ēdināšanā?! Idejiski viņi viens ar otru nekonkurē," teic advokāts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
