Valdība atbalsta 2023. gada valsts budžetu

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023. gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.  Tas skaidrojams ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 8,8 miljardus, bet izdevumi 10,9 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,1 miljarda eiro apmērā. 2023. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžeta likumprojektā pieļaujamie maksimālie parāda griesti noteikti 19,2 miljardu eiro apmērā jeb 45% no IKP, paredzot elastību veikt papildus finansēšanas pasākumus, lai savlaicīgi piesaistītu resursus plānoto parādsaistību dzēšanai labvēlīgu finanšu tirgus nosacījumu gadījumā vai situācijās, ja iestājas riski ar negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta deficītu. Neiestājoties augstāk minētajiem apstākļiem valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro apmērā jeb 42% no IKP.

Valdības prioritātes

Jaunām valdības prioritātēm paredzēti līdzekļi 710 miljonu eiro apmērā. Papildu pasākumu īstenošanai 2023. gada valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 215 miljonu eiro apmērā. Tāpat kā nepieciešamie finanšu resursi ir izmantoti arī budžeta izpildes procesā pārdalāmie finanšu līdzekļi un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, nodrošinot nepieciešamo finansējumu 141 miljona eiro apmērā. Valsts drošības spēju stiprināšanai un atbalstam Ukrainai ir paredzēti 354 miljoni eiro.

Izglītības jomā 61,6 miljoni eiro paredzēti atalgojuma palielināšanai pedagogiem. Pirmsskolas pedagogu zemākā mēneša darba algas likme noteikta 1070 eiro apmērā (iepriekš 970 eiro). Savukārt no šā gada 1. septembra vispārējās izglītības iestāžu pedagogu zemākā algas likme tiks palielināta līdz 1080 eiro par 36 stundām.

Lai sagatavotos pārejai uz mācībām latviešu valodā, ieviestu valsts pārbaudes darbus STEM jeb dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmu mācību priekšmetos un palielinātu atlīdzību asistenta pakalpojuma sniedzējiem, kā arī nodrošinātu brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem, papildus paredzēti 8,6 miljoni eiro.

Augstākās izglītības un zinātnes jomā piešķirts papildu finansējums 31,8 miljonu eiro apmērā, no kuriem lielākās izdevumu pozīcijas paredzētas zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektiem un valsts pētījumu programmas īstenošanai, kā arī pasaules līmeņa tenūras profesūras veidošanai, finansēšanas modeļa maiņai augstskolās un paaugstinātām mērķstipendijām kvalificētu pedagogu nodrošināšanai skolās. Savukārt sporta jomas atbalstam novirzīs 5,6 miljoni eiro.

Veselības nozares prioritārajiem pasākumiem papildus paredzētais finansējums sasniedz 85,8 miljonus eiro, kas paredzēts uzlabojumiem onkoloģijā – plašākām diagnostikas iespējām, paliatīvās aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai pacientiem mājās, specializētas pārtikas nodrošināšanai un jaunu onkoloģijas medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sistēmā. Tāpat paredzēts turpināt esošo terapiju pacientiem un pārskatīt apmaksas tarifus. Turpinās palielināt darba samaksu ārstiem, māsām, māsu palīgiem un citām ārstniecības personām, primāri rūpējoties par zemākās darba samaksas saņēmējiem. Tāpat paredzēta kohleāro implantu un glikozes monitorēšanas sistēmu apmaksa bērniem ar dzirdes traucējumiem un cukura diabētu, kā arī kompensējamo zāļu apmaksa cistiskās fibrozes pacientiem.

Paredzēts veidot inovāciju fondu agrīnas stadijas pētniecības projektiem ar komercializācijas potenciālu, attīstīt jaunuzņēmumu ekosistēmu un darba tirgus vajadzībām atbilstošu cilvēkkapitālu. Mājokļu garantiju atbalsta programmai un atbalsta programmai "Balsts" atvēlēs trīs miljonus eiro. Tāpat plānots nodrošināt 12,19 miljonu eiro atbalstu Latvijas uzņēmumiem, īstenojot investīciju fondu uz eksportu vērstu lielu investīciju projektu attīstībai un eksporta darījumu apdrošināšanai.

Tiks palielināts minimālo ienākumu atbalsts, proti, minimālo ienākumu līmenis mainīsies katru gadu atbilstoši sociālekonomiskajiem rādītājiem, paredzot atbalstu mazāk aizsargātākajiem valsts iedzīvotājiem – minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un pamata sociālās palīdzības pabalstu saņēmējiem. Tiks palielināta atlīdzība asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniedzējiem, kā arī mazinātas rindas tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai.

Iekšlietu jomā 24 miljoni eiro paredzēti amatpersonu ar dienesta pakāpēm mēnešalgu palielināšanai. 23,1 miljons eiro tiks novirzīts ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, savukārt 23,8 miljoni eiro – austrumu robežas infrastruktūras izveidei. Vēl 4,7 miljoni eiro paredzēti katastrofu pārvaldības centru izveidei un jaunu telpu iekārtošanai Valsts policijai.

Šogad ir Dziesmu svētku 150. gadadiena, tāpēc jubilejas gadā valdība ir vienojusies par papildu finansējumu svētku sekmīgai norisei. Tāpat rasts risinājums Kultūrkapitāla fonda finansējuma pieaugumam un prognozējamībai, sasaistot to ar nodokļu ieņēmumiem.

Sadarbība ar partneriem un pašvaldībām

2023. gadā pašvaldības savos budžetos nodokļu ieņēmumus var plānot par 22,5% jeb 369,9 miljoniem eiro vairāk, nekā tas bija 2022. gadā. Vienlaicīgi valdība ir apņēmusies pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā.

Ir panākta vienošanās 2023. gadā saglabāt esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību. Visām pašvaldībām 2023. gadā plāno vidēji 15,2% apmērā izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu, salīdzinot ar 2022. gadam plānoto. Valdība ir arī sagatavojusi priekšlikumu piešķirt vienreizēju papildu dotāciju pašvaldībām, kurām ir ierobežotākie finanšu resursi un zemākais pieaugums pret iepriekšējo gadu. Vienreizējā papildu dotācija kopumā ir paredzēta 0,9 miljonu eiro apmērā, ko piedāvāts sadalīt septiņām pašvaldībām pēc skaidri definētiem kritērijiem.

Ikgadējā MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir panāktas vairākas nozīmīgas vienošanās, kas ir vērstas uz pašvaldību attīstību, tai skaitā nodrošinot plašākas aizņemšanās iespējas. Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana un jaunu pirmsskolas iestāžu būvniecība bērnu rindu mazināšanai.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.