Žagarkalnā notiek slēpošanas nodarbības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem

Šajā reizē nodarbībai uz Žagarkalna instruktoram pievienojušies viesi no Ukrainas. Kalnu slēpošana viņiem ir kaut kas pilnīgi jauns.

Neatkarīgi no kritieniem apņēmība ir liela. Tāpēc pēc kritieniem ikviens atkal dodas atpakaļ mācību kalnā. Pēc vairākiem mēģinājumiem brauciens no kalna izdodas jau bez kritieniem.

Ukrainis Dāvids tagad dzīvo Cēsīs. Latvijā viņam izveidoja kājas protēzi, kas Dāvidam atdeva kustību prieku. Tagad viņš pats strādā protēžu izgatavošanas darbnīcā. Uzzinot par iespēju doties uz kalnu, Dāvids to nelaida garām.

"Tad, kad krītu, šķiet, ka nē, tas nav man domāts. Taču ar katru reizi, kad pieceļos un mēģinu vēlreiz, kļūst interesantāk. Tāpat bija arī, kad mācījos staigāt ar protēzi. Arī tad es kritu, bet nepadevos un iemācījos staigāt," saka Dāvids.

Marina uz Žagarkalnu atvedusi savu meitu Undīni. Instruktors Dāvis Simanaitis kopā ar Undīni brauc no kalna, izmantojot īpaši uzkonstruētu sēdslēpi. Undīnes mamma uzsver, ka slēpošana meitai sagādā lielu prieku: "Liekas, ka viņa nerunā, bet tās emocijas, pats redzējāt sākumā, kādas bija emocijas, tās bija prieka emocijas, ka atkal var to darīt."

Dāvis Simanaitis pirms vairākiem gadiem Somijā apguva instruktora iemaņu pamatus. Ar privāto ziedotāju, organizācijas "Sniega draugi" un Latvijas Slēpošanas un snovborda instruktoru asociācijas atbalstu Dāvis ieguva īpašo inventāru. Tagad pieprasījums pēc īpašajām slēpēm arvien pieaug.

"Šobrīd tas minimālais aprīkojums ir, bet vajadzētu vēl. Tagad ir ļoti liels pieprasījums Riekstu kalnā. Šo un nākamo sestdienu braukšu uz Riekstu kalnu. Tur cilvēki stāv jau rindā. Gaida, kad varēs izmantot šo iespēju," teic Dāvis.

Pieprasījums pēc īpašajām slēpēm arvien pieaug. Nodarbības svaigā gaisā, izbaudot kalnu slēpošanas ātrumu, ikvienam palīdz gūt veselību un labu noskaņojumu.