Uz saturu

Saeimā iesniegts 2023. gada valsts budžeta projekts

2023. gada 9. februārī 8:46

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) ceturtdien no finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) parlamenta ēkā saņēmis 2023. gada valsts budžeta projektu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Budžeta projekts uz Saeimu tika atnests tradicionālajā budžeta portfelī. Ašeradens nolēmis atjaunot ilggadējo tradīciju budžeta dokumentus uz Saeimu nest vēsturiskajā ādas portfelī, nevis koka izstrādājumā, kuru pirms pusotra gada mēģināja ieviest toreizējais finanšu ministrs, tagadējais Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).

šeradens no rīta vēl lika tinti uz papīra un pakoja dokumentus vecajā ādas portfelī, lai 2023. gada valsts budžetu nestu uz Saeimu. Šis viņam bija pirmais svinīgais gājiens no ministrijas uz parlamentu ar budžeta portfeli rokās, taču šai tradīcijai kopumā – jau 25. Šo tradīciju 90. gadu beigās toreizējais valsts maciņa turētājs Roberts Zīle, kurš tālāk dāvāja savu privāto portfeli nākamo finanšu ministru lietošanai. Viņu vārdi iegravēti tam piestiprinātajās plāksnēs.

Pa ceļam šorīt ministru uzrunāja organizāciju apvienības "Onkoalianse" pārstāvji, kuri noraizējušies par vēža pacientiem trūkstošo finansējumu, un nodeva Ašeradenam simbolisku onkoloģijas budžeta portfeli.

"Lai viņiem šie saulaini rīti būtu ilgi un ilgus gadus," izskanēja.

Ministru Jēkaba ielas namā sagaidīja Saeimas priekšsēdētājs un Budžeta komisijas vadītājs, lai simboliski šo kā stafetes kociņu saņemtu tālākai izskatīšanai parlamentā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arvils Ašeradens
finanšu ministrs ("Jaunā Vienotība")

"Kopš 97. gada ar šo portfeli ir atnesti 162 miljardi eiro uz Saeima un Saeima tad ir vērtējusi. Šogad tie ir 14,7 miljardi."

Saeimas priekšsēdētāja ieskatā šajā budžetā nav iespēju veidot bēdīgi slavenās deputātu kvotas. Tās ierasti ir nelielas naudas summas, ko parlamentārieši sadala sev simpātiskām nevalstiskām organizācijām, baznīcu remontiem, muzejiem, rotaļlaukumiem un citam aktivitātēm.

Edvards Smiltēns
Saeimas priekšsēdētājs ("Apvienotais saraksts")

"Ja mēs redzam akūtas vajadzības, kas varbūt piemirsusies Finanšu ministrijai vai valdībai, un, ja mēs spējam vienoties, iespējams mēs to izdarīsim, bet es neredzu, ka katram deputātam šajā budžetā būtu nepieciešams kādu mazumiņu iedot, lai to realizētu."

Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs pauda cerību, ka Saeimā labojumu šodien saņemtajā dokumentā būs maz. Kas interesanti, tieši viņš pagājušajā reizē, pats būdams vēl finanšu ministra amatā, nomainīja tradicionālo ādas portfeli, pret koka darinājumu.

"Vai nesāp sirds, ka tagad tomēr jūsu portfeli nenes šodien uz Saeimu?" sacīja Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

Portfelis ir, varētu teikt, iepakojums. Man sirdī priecē saturs. Tas tiešām ir labs. par iepakojumu ir gaumes lieta. Ja visiem būtu vienāda gaume, pasaule būtu gaužām neinteresanta. Līdz ar to nesāp sirds. Man sirdi priecē saturs portfeļa.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Opozīcijas sirdis tik ļoti portfeļa saturs gan nepriecē.

Uldis Augulis
Saeimas Budžeta komisijas deputāts (ZZS)

"Nepietiekamais finansējums veselībai. Nupat skatāmies arī pedagogi ir neapmierināti ar to, ko ir ieraudzījuši. Vai ekonomikas transformācija šī budžeta izpratnē ir izaugsmi vai transformējamies uz leju? Šobrīd izskatās, ka mēs drīzāk tranformējamies uz leju nekā uz augšu."

Pirmdien gaidāms jau oficiāls balsojums par budžeta nodošanu izskatīšai komisijās. Tas nozīmē, ka starta šāviens parlamentā valsts galvenā politikas dokumenta pieņemšanai ir dots.

Jau ziņots, ka valdība 7. februārī atbalstīja valsts budžeta likumprojektu, kurā 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022. gada budžetu 2023. gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

Ieņēmumu un izdevumu pieaugumu Finanšu ministrijā skaidro ar ģeopolitisko situāciju reģionā, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus ar energoresursu cenu paaugstināšanas daļēju kompensēšanu un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju.

Ašeradens valdības sēdē uzsvēra, ka 2023. gada valsts budžeta izdevumu daļa ir lielākā Latvijas vēsturē. Kopumā Latvijas valsts budžetos līdz šim izdevumi ir bijuši 162 miljardu eiro apmērā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Preses konferencē pēc valdības sēdes Ašeradens sacīja, ka budžets sagatavots pēc makroekonomiskajām prognozēm, kuras tapušas lielas nenoteiktības apstākļos. Tomēr šā gada janvāra un februāra sākuma situācija "rada labu pamatu domāt, ka šis budžets izpildīsies", teica Ašeradens.

2023. gada vispārējās valdības budžeta deficīts, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no IKP.

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45% no IKP, paredzot elastību veikt papildus finansēšanas pasākumus, lai savlaicīgi piesaistītu resursus plānoto parādsaistību dzēšanai labvēlīgu finanšu tirgus nosacījumu gadījumā vai situācijās, ja iestājas riski ar negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta deficītu. Neiestājoties augstāk minētajiem apstākļiem valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro apmērā jeb 42% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022. gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 4,197 miljardu eiro un 4,083 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2022. gadu ir 697,9 miljoni eiro jeb 20,6%.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ašeradens iepriekš pieļāvis, ka valsts budžets Saeimā varētu tikt pieņemts marta sākumā.

Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka šoreiz budžetā nebūs paredzētas "deputātu kvotas" jeb iespējas deputātiem paredzēt salīdzinoši nelielas summas dažādu lokāla mēroga projektu īstenošanai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm