Krievija mēģinājusi Latvijā ievest ieslodzītos no Ukrainā okupētajām teritorijām
Latvija pastiprinājusi Krievijas robežas šķērsotāju pārbaudi – satraukumu radījis kāds gadījums pagājušajā nedēļā, kad Krievija mēģinājusi Latvijā ievest atbrīvotos cietumniekus no Ukrainā okupētajām teritorijām. Ir aizdomas, ka šos cilvēkus bija savervējis Krievijas algotņu grupējums "Wagner", vēsta TV3 Ziņas.
Lai gan, salīdzinot ar pagājušo gadu, Latvijas un Krievijas robežas šķērsotāju plūsma ir samazinājusies, ik nedēļu joprojām turpina ierasties līdz tūkstotim ukraiņu. Vai ir pamats ļaut ieceļot, robežsargi pārbaudi veic kopā ar drošības dienestiem.
"Ik dienu Latvijas ārējo robežu šķērso vairāki simti Ukrainas valstspiederīgo. Katrs robežšķērsošanas gadījums tiek vērtēts individuāli, primāri pārbaudot personu atbilstību Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma prasībām. Ja pastāv draudi Latvijas nacionālajai drošībai, arī tiek atteikta ieceļošana."
Janvārī novērsta 39 Ukrainas pilsoņu ieceļošana. Netipisks gadījums, kas radījis satraukumu, noticis pagājušajā nedēļā, kad robežu liedza šķērsot 14 ukraiņiem – bijušajiem ieslodzītajiem. Notikumam pastiprinātu uzmanību pievērsis arī iekšlietu ministrs.
"Tie nosacīti bija ukraiņi. Tie bija no okupētajām teritorijām atbrīvotie cietumnieki, kuri ar Krievijas palīdzību tika nogādāti šeit, lai ienāktu Eiropas Savienībā. Pēc šiem 14 ir vēl vairāki bijuši, tāpēc arī tur esam šobrīd ļoti pastiprinājuši modrību, domājot, ka, ļoti iespējams, tā ir speciāla operācija, lai kaut kādā ziņā iesūtītu šeit cilvēkus iekšā, kuri noteikti nemeklē šeit patvērumu."
Kā norāda Māris Kučinskis, nevar izslēgt, ka Krievija mēģina pāri robežai sūtīt cietumniekus, ko bija savervējis algotņu grupējums "Vagner".
"Mēs no publiskās telpas un savas informācijas zinām, ka Putina karaspēks, ja tā var teikt, papildina savas "vāgneriešu" rindas ar cietumniekiem. Iespējams, pēc tam ir nākamā operācija, ka, ja tu esi labi dienējis, mēs tevi nogādāsim Eiropas Savienībā. Mēs varam tikai minēt. Bet gala secinājums – mums jābūt ļoti modriem," paudis iekšlietu ministrs ("Apvienotais saraksts").
Valsts robežsardzē apstiprina, kopš pagājušās nedēļas satraucošā notikuma ir pastiprināta Krievijas robežas šķērsotāju pārbaude.
"Mums ir jābūt gataviem ik minūti. Jāveic pastiprināta profilēšana, intervēšana, lai tādus līdzīgus gadījumus atklātu. Jo mēs domājam, ka tagad viņi mēģinās to slēpt, ka viņi ir bijuši ieslodzītie."
Robežsardzes vērtējumā vēl nav pamata atjaunot ārkārtējo situāciju uz robežas ar Krieviju. Bet tā ir pagarināta Baltkrievijas pierobežā.
"Šī situācija joprojām ir saspringta. Ne velti joprojām ir izsludināta ārkārtējā situācija. Pagarināta, kā mēs zinām, līdz 10. maijam," pauda Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks Juris Kusiņš.
Janvārī novērsti vairāk nekā 300 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot robežu, šomēnes – 160. Savukārt humānu apsvērumu dēļ Latvija februārī uzņēmusi 13 cilvēkus – arī kādu afgāņu sievieti ar lauztu kāju.
"Intervijas laikā šī sieviete norādīja, ka šo savainojumu viņai ir izdarījuši Baltkrievijas robežsargi, ar steku fiziski ietekmējot un novirzot uz Latvijas teritorijas pusi," skaidroja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks Juris Kusiņš.
Ārkārtējo situāciju uz Baltkrievijas robežas plānots saglabāt, kamēr turpinās Lukašenko režīma īstenotais uzbrukums, kurā migrantus izmanto kā ieroci, un Eiropas Savienība nav vienojusies par tiesisko regulējumu, kā sargāt robežas hibrīdkara apstākļos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
