Saeimas komisijā konceptuāli atbalstīts jaunais valsts budžets; opozīcija bažījas – trūkst naudas veselības sfērai
Jau tradicionāli premjers un finanšu ministrs Saeimā ar jauno valsts budžetu vispirms iepazīstina atbildīgās komisijas deputātus. Šoreiz gan tas notiek neierasti vēlu, jo pēc vēlēšanām ieilga jaunās valdības apstiprināšana. Tāpēc arī budžets sagatavots ar kavēšanos.
"Protams, ir pavēls datums – 14. februāris, mīlētāju diena vispār šodien ir. Apsveicu visus šajā jaukajā dienā!"
Krišjānis Kariņš sacīja, ka 14,7 miljardu eiro budžetā vislielākais papildu finansējums atvēlēts trīs prioritātēm – drošībai, veselībai un izglītībai.
Uz jautājumu, vai budžets ir ideāls, Kariņš teica – kā pirmais teiktu nē, bet tas ir labi līdzsvarots. "Tas nav ideāls tādā ziņā, ka tas atbild uz visiem jautājumiem. Bet tas ir, ņemot vērā visas vajadzības, kas mums ir, un skaties, kur gribi, mums valstī ir vajadzības, tas ir labi līdzsvarots," sacīja premjers.
Plašākas diskusijas izvērtās par veselības aprūpes finansējumu. Opozīcijas ieskatā, nozare ir apdalīta, kas vairojot bažas par valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamības samazināšanos.
"Veselības pakalpojumu kvalitāte Latvijā nepaaugstināsies, tieši otrādi – tā ies uz otru pusi, samazināsies. Un cilvēki arvien vairāk būs spiesti pārvietoties uz maksas veselības aprūpi."
"Pastāv izteikts risks, ka veselības aprūpes sistēma būtībā privatizējas. Jo, domājot tīri loģiski, ja iedzīvotājiem veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi, kas sniegti no valsts, kļūst mazāk pieejami, viņi tāpat meklēs iespējas sevi ārstēt, un viņi to darīs privātajā sektorā," pauda Saeimas deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie").
Savukārt premjers jau atkārtoti uzsvēra, – lai uzlabotu veselības nozari vairs nedrīkst vilcināties ar reformām. Kariņš uzskata, ka jāpārskata, kādus pakalpojumus sniedz slimnīcas reģionos.
"Tik maza valsts kā mēs, mēs nespēsim, piemēram, neiroķirurģiju piedāvāt katrā slimnīcā. Mēs zinām, ka ārzemēs tas nav neparasti, ja ir kāds negadījums, ved 100 un vairāk kilometrus līdz tuvākam kvalificētam punktam. Neviens par to nesūdzas. Nav svarīgi, ka tā aprūpe ir tev blakus. Svarīgi, ka tiek pie aprūpes, ka tā ir kvalitatīva."
Tāpat premjera ieskatā, šī Saeimas sasaukuma laikā beidzot jāspēj ieviest obligātā veselības apdrošināšana, pakalpojumu saņemšanu sasaistot ar nodokļu nomaksu.
Tai bija jāstājas spēkā jau no 2019. gada, bet reformas ieviešanu atlika, jo Saeimas vairākums neatbalstīja ieceri ieviest divu grozu sistēmu. Tā paredzēja, ka pilns pakalpojumu klāsts būtu pieejams tikai sociālo iemaksu veicējiem un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, bet pārējiem būtu jāmaksā apdrošināšana.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
