Kariņš par dziļo demogrāfisko bedri: Dzimstību sekmētu pašvaldības bērnudārzu pieejamības nodrošināšana

Kariņš pauda pārliecību, jo labāki sadzīves apstākļi būs Latvijā, jo lielāka varbūtība, ka ģimenēs būs vairāk bērnu.

Krišjānis Kariņš (JV)

Ministru prezidents

"Šis ir mans personīgais viedoklis pēc 20 gadu darba politikā, es pats esmu pārliecināts, ka viena lieta, kas nav atrisināta, bet kas ļoti palīdzētu, – pašvaldību bērnudārzu pieejamība. Jau 30 gadu garumā pašvaldībām jāgādā par bērnudārzu vietām. Dažas pašvaldības to izpilda, citās, tostarp Rīgā, ir ļoti garas rindas uz pašvaldības bērnudārza vietām. Statistika liecina, ka tajās pašvaldībās, kur ir laba bērnudārzu pieejamība un ir pieejamas darba vietas, iedzīvotāju skaits nesamazinās, tas pat nedaudz pieaug. Tur, kur nav vietas bērnudārzos, bet ir darbs, tur iedzīvotāju skaits neaug, bet sarūk. Pašvaldībās, kur ir bērnudārza vietas, bet nav darba, – tur arī iedzīvotāju skaits neaug. Vajag gan darba vietas, gan vietas bērnudārzos, un nevis bērniem, sākot no pusotra gada, kā mums ir "uz papīra", bet bieži praksē nav, bet bērniem, sākot jau no dažu mēnešu vecuma, kā tas ir Skandināvijas valstīs."

Kariņš arī atzina, ka Latvijas valstī dzimstība samazinājās aptuveni uz pusi līdz ar valsts neatkarības atgūšanu. Ja 80. gadu beigās valstī dzima ap 40 000 bērnu gadā, tad pēc 90. gada šis skaitlis samazinājās līdz 20 000, pēcāk periodiski pārsniedzot vai nokrītoties zem šīs atzīmes. Taču Ukrainas kara gadā tas ir sasniedzis vēsturiski zemāko līmeni.

Kariņš atzina, ka demogrāfiju nenoliedzami negatīvi ietekmē karš, kas radījis ļoti lielu nenoteiktību sabiedrībā. Ja sākotnēji šajā kontekstā bija bažas par drošību, tad tagad iedzīvotājiem rada bāzes ekonomiskā nenoteiktība. Kariņš atgādināja, ka bažas par drošību ir mazinājušās, jo NATO būtiski pastiprinājuši klātbūtni šajā reģionā, tostarp ar gaisa aizsardzības spēkiem, ASV spēkiem ārpus NATO un regulārajiem NATO spēkiem, kas uztur šeit vienības. Tāpat Latvijā izlemts veidot aizsardzības dienestu, kas arī sekmēs drošību.

Kariņš mierināja – varbūtība, ka ārpus esošajām robežām Ukrainā izpletīsies karš, ir ļoti maza. Latvija militāri nav īpaši apdraudēta.

Tomēr Kariņš neslēpa, – karš Ukrainā ir radījis ekonomisko nenoteiktību valstī, kas saistās ar energoresursu cenu kāpumu, pārtikas cenu kāpumu, kas Latvijas iedzīvotājiem veido lielāku daļu patēriņa grozā nekā citās valstīs. Kad pārtikas un energoresursu cenas kāpj, inflāciju visvairāk izjūt tādas valstis, kā piemēram, Latvija un Igaunija, kur izdevumi šajās pozīcijās ir lielāki nekā vienā otrā citā valstī vai kopumā turīgākā ES dalībvalstī.

Premjers atzina, ka nav burvju zižļa, kā radikāli uzlabot dzimstību Latvijā. Pēc Kariņa teiktā, dzimstības rādīji uz vienu sievieti Latvijā ir vieni no augstākajiem ES, bet nepietiekami augsti.

Premjers atzina, – Latvija diemžēl ir pakļauta dzimstības samazinājumam, taču visā Eiropas kontinentā ir šī problēma, – dzimstības kritums. To var aizvietot ar migrāciju. Vienīgās valstis, kurās dzimstība kāpj, ir Āfrika un Indija, pat Ķīnā dzimstība samazinās.

Pēc Kariņa sacītā, lai sekmētu dzimstības pieaugumu Latvijā, valdības kopējais mērķis ir īstenot ekonomikas transformāciju, lai dzīve visiem liktos labāka. "Kad dzīves apstākļi uzlabojas, tas motivē jaunas ģimenes laist pasaulē ne tikai vienu, bet jau vairāk bērnus," sacīja Kariņš.

Pēc viņa sacītā, nevienā valstī nav tiešas atbildes, kā veicināt dzimstību, tam, kam būtu šāda formula, pienāktos Nobela prēmija.

Jau ziņots, ka Latvijā pērn reģistrēti 15 535 jaundzimušie, kas ir par 10,8% jeb 1885 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021.gadā. Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati liecina, ka 2022. gadā Latvijā bija zemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā.

Tostarp visvairāk jaundzimušo pērn reģistrēts jūnijā – 1452 jaundzimušie, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gada jūnijā, bet vismazāk jaundzimušo reģistrēts novembrī – 1053, kas ir par 23,4% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2022.gadā piedzimuši 7945 zēni, kas ir par 11,4% mazāk nekā 2021.gadā, un 7590 meitenes, kas ir samazinājums par 10,2%.

Vienlaikus 2022.gadā Latvijā reģistrēti 30 346 mirušie, kas ir par 12,3% jeb 4254 mazāk nekā 2021.gadā, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē mirstība bija augstākā pēdējo 20 gadu laikā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka pirms pandēmijas – no 2012.gada līdz 2019.gadam – mirušo skaitam bija tendence samazināties, savukārt 2022.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, mirušo skaits palielinājās par 9,5%.