Latvijas Kara muzejā izstādē apskatāma "Aizsargtīklu Dievmāte"

Aizsargtīklu Dievmāti un gleznu izstādi "Kara grimases" varēsim redzēt kara muzeja 1. stāva Konferenču zālē.

Tērpu māksliniece Ieva Ādamsone kāpj pa kāpnēm, lai aizsniegtu Dievmātes tēla galvu. Uzliktais smagais un spožais kronis ir viens no noslēdzošajiem tēla elementiem.

"Izvēloties šo tēlu, tajā apkopojot visu humāno, ētikas normas, kas vispār kādu radījumu padara par cilvēku," viņa saka.

Māksliniece iedvesmas pamatus guva savā un apkārtējo nesavtīgā vēlmē palīdzēt Ukrainai. Daudzi cilvēki kopš aizvadītā februāra ir piedalījušies aizsargtīklu darināšanā.

"Tas ir aptuvens skaitlis, tie ir vairāk nekā 52 000 kvadrātmetru." Ieva Ādamsone ir veikusi aptuvenus aprēķinus tam cik daudz aizsargtīklu ir izveidoti kopš kara saasinājuma 22. gada februārī. Arī Dievmātes tēla tērps ir veidots no aizsargtīklu elementiem.

"Tas ir arī svētās mocekles tēls, Nespējot distancēties, stāvēt tam pāri, panest ciešanas un tai pat laikā mēģinot nosargāt, tādēļ šis tēls sargā jaundzimušu bērnu, kas ir mūsu visu nākotne." Dievmātes tēlā ir iekodēti daudz dažādi simboli. Viens no tiem ir šīs naglas un sarkanās auklas, kas stiepjas pie sarkanajiem apaviem.

"Bojā gājušie, kas ir neskaitāmi civiliedzīvotāji, bērni, sievietes, sirmgalvji. Ļoti apzināti šim tēlam nav ne roku, ne kāju. Nav roku ar ko karu aizgrūst, nav kāju, lai aizbēgtu, pat ja ukraiņi fiziski pamet dzimteni, sirds jau paliek tur."

Pie zāles sienām ir redzami Viļņa Heinrihsona darbi. Tie arī ir tapuši aizvadītajā gadā kopš kara saasinājuma Ukrainā. Ieeja kara muzejā ir bezmaksas.