Pētījums: ēdiena pārpalikumi un neapstrādāta pārtika ir veselīga sunim

Saskaņā ar jauno pētījumu, kas tika publicēts žurnālā "Scientific Reports", kucēni, kas ēda atliekas no galda, kā arī cilvēku ēdienu pārpalikumus un neapstrādātu pārtiku, dzīves laikā bija mazākas kuņģa-zarnu trakta problēmas, salīdzinot ar tiem, kas ēda sauso suņu barību.

"Specializētā suņu barība tiek pasniegta kā tāda, kas nodrošina pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu — tā rada iespaidu, ka īpašniekam ir ļoti grūti pagatavot kaut ko, kas būtu tikpat labs," saka pētījuma līdzautore Anna Hielma-Bjerkmane (Anna Hielm-Björkman), veterinārārste no Helsinku universitātes Somijā, izdevumam "London Times Rhys Blakely".

Anna Hielma-Bjerkmane,

pētījuma līdzautore, veterinārārste

"Tas, ko mēs parādām, ir tas, ka dažādība ir svarīga. Neviens nedotu bērnam vienu un to pašu barību 12 gadus — kāpēc lai suns būtu savādāks?"

Veterinārārstus jau sen ir mulsina suņu veselības problēma, kas pazīstama kā hroniska enteropātija, vai kuņģa-zarnu trakta problēmas, piemēram, caureja, vemšana, gāzes, samazināta ēstgriba, slikta dūša vai svara zudums, kas ilgst vismaz trīs nedēļas. Suņa uztura maiņa dažkārt var palīdzēt novērst šīs kuņģa slimības, tāpēc pētnieki jautāja, vai tas, ko suņi ēda kucēna un pusaudža gados, ir saistīti ar viņu zarnu veselību pieaugot.

Lai noskaidrotu šo jautājumu, viņi analizēja aptaujas datus no vairāk nekā 7000 suņu īpašniekiem Somijā laika posmā no 2009. līdz 2019. gadam. Aptaujā, kas pazīstama kā "DogRisk" barības biežuma anketa. Mājdzīvnieku īpašniekiem tika lūgts dalīties ar informāciju, ar ko viņi baro savus suņus, kā arī par viņu novērojumiem par visiem kuņģa-zarnu trakta simptomiem.

Kopumā 22 % kucēnu saimnieku un 18 % pusaudžu suņu īpašnieku ziņoja par kuņģa-zarnu trakta simptomiem saviem mājdzīvniekiem, un vidējais sākums bija aptuveni pusotrs gads.

Dati liecina, ka kucēniem, kuri ēda neapstrādātu gaļu, tostarp jēlu sarkano gaļu, orgānus, zivis, olas, kaulus, skrimšļus, dārzeņus un ogas, bija par 22 % mazāka iespēja saslimt ar kuņģa-zarnu trakta problēmām vēlākā dzīvē, salīdzinot ar tiem, kas pārsvarā ēda sauso suņu barību. Tāpat kucēniem, kuri ēda cilvēku pārtikas pārpalikumus, bija par 23 % mazāka iespēja saslimt ar hronisku enteropātijas attīstību pieaugušā vecumā.

Pētnieki arī pētīja saikni starp atsevišķiem pārtikas produktiem un zarnu veselību. Kucēniem, kuri košļāja jēlādu, pieaugušā vecumā bija par 117 % lielāka iespēja saslimt ar kuņģa problēmām, savukārt kucēniem, kuri ēda ogas, bija par 29 % mazāka iespēja. Un kucēniem, kuri grauza skrimšļus un neapstrādātus kaulus, bija par 33 % mazāka iespēja saslimt ar zarnu problēmām.

Rezultāti ir tikai korelācijas — tie nenorāda, ka kucēna diēta vēlāk dzīvē izraisa labu vai sliktu zarnu veselību. Un pētnieki nav īsti pārliecināti, kāpēc šķiet, ka pastāv saistība starp apstrādātu suņu barību un kuņģa problēmām. Viens no iespējamiem iemesliem ir tas, ka suņu barībā ir daudz ogļhidrātu.

"Tam var būt tāda pati ietekme kā vienkārša cukura ēšana cilvēkiem — tas izraisa zemas pakāpes iekaisumu," saka Hielma-Bjerkmane izdevumam "New Scientist".

Taču mājdzīvnieku saimniekiem jārīkojas piesardzīgi, pirms pilnībā mainīt kucēna diētu. Vispirms ir jākonsultējas ar veterinārārstu — gan tāpēc, lai nodrošinātu, ka galda atliekas veido sabalansētu uzturu, gan tāpēc, ka ēdot jēlu gaļu, kucēni dažkārt var saslimt.

"Mūsdienu suņu šķirnes ir jutīgākas un ir pakļautas bakteriālām slimībām, ja tos baro ar termiski neapstrādātu pārtiku, jo īpaši kucēnus, jo viņu imūnsistēma vēl nav labi attīstīta," saka Atēna Gafuda (Athena Gaffud), Veterinarians.org veterinārārste izdevumam "USA Today’s", kura nebija iesaistīta pētījumā.

Pamatojoties uz šo un citiem pētījumiem, Hielma-Bjerkmane iesaka attiecību 20% neapstrādātas barības un 80% sausās suņu barības. Viņa arī iesaka jaunus ēdienus ieviest lēnām, jo var paiet aptuveni trīs nedēļas, līdz kucēna zarnu mikrobiota adaptējas.