Pamatīgi sarukusi iedzīvotāju gatavība ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju
Satraucoši secinājumi jaunā pētījumā. Pēdējos gados sarucis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri būtu gatavi ar ieročiem rokās aizstāvēt savu valsti. Tagad tā ir tikai trešā daļa. Pētnieki arī izsecinājuši, ka cilvēku attieksmi vairāk ietekmē nevis Kremļa propaganda, bet gan mūsu politiķu veikums.
Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā pērnā gada februārī Latvijā daudziem ar jaunu sparu uzjundīja patriotisma un valstiskuma jūtas. Piemēram, bija pieteikumu pieplūdums zemessardzē, taču jauns pētījums atklāj skaudrus secinājumus par sabiedrības kopējo noskaņojumu.
Analizēts mediju patēriņš un Krievijas propagandas ietekme Latvijā. To darot, atklāts, ka patiesībā vairāk par Maskavas dezinformatīvo roku, kurai arī ir loma, sabiedrības attieksmi ietekmē mūsu pašu valdības neizdarības. Kā norāda pētnieks Jānis Ikstens, katrs muļķīgs lēmums un katrs nozagts eiro ir tas, kas mūs stumj tuvāk Kremļa propagandas interesēm.
Pēc Satversmes aizsardzības biroja paustā, Krievijas spējas daudzās jomās bijušas pārvērtētas un to var attiecināt arī uz propagandu Latvijā aizvadītā gada laikā.
"Kapacitāte ir tāda, kā ir. Acīmredzot, Krievijas lēmumu pieņēmēji šos savus resursus koncentrēja tur, kur viņi uzskata tos par vairākiem nepieciešamiem."
Lai arī pētījuma rezultāti par propagandu, nosacīti, iepriecina, citi secinājumi gan ne. Daļā sabiedrības nostiprinājies viedoklis par Eiropas morālo pagrimumu, ko gan katrs var saprast pa savam, un polarizējušies uzskati par fašisma atdzimšanu Latvijā. Bet svarīgākais – kopš 2015. gada sarukusi iedzīvotāju paustā gatavība ar ieročiem rokās aizstāvēt savu valsti.
" Tie ir patiešām ļoti skaļi trauksmes zvani. Līdzīgi kā ar līdzdalību vēlēšanās mums ir rūpīgi jāanalizē, kas patiesībā notiek Latvijas sabiedrībā. Pretējā gadījuma mēs riskējam ar to, kas mēs sapirksim visādus HIMARS un helikopterus, bet tas kļūs par vieglu laupījumu Krievijai."
TV3 Ziņu uzrunātie iedzīvotāji atzina, ka ir apdomājuši, ko darītu kara gadījumā, un viedokļi atšķiras.
"Diez vai es būtu tas īstākais tēvijas aizstāvis savos gados. Laikam būtu no Rīgas jādodas prom. Man ir lauku īpašums. Meklētu vietu tur, un tad jādomā, kur pārcelties tālāk."
"Droši vien, ka uz Centrāleiropu. Es domāju, ka Latvija neaizstāvētu mani, es nejūtos, ka es gribētu aizstāvēt Latviju."
"Vairāk sliektos uz aizstāvēšanu. Domāju, ka stundā X, kas cerams, nekad nepienāks, ņemot vērā mūsu ģeogrāfisko situāciju, iespējas nekur baigi aizbēgt nebūs. Drīzāk jābūt katram gatavam."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
