Pedagogu latviešu valodas prasmes aizvien nepietiekamas; aicina tos mācīties
Vēl tikai seši mēneši, un Latvijā pakāpeniski tiks izbeigta skolēnu dalīšana pēc mācību valodas. No septembra visās mazākumtautību skolās sāksies reforma, kas paredz trīs gadu laikā pāriet uz mācībām tikai valsts valodā. To, cik gatavas pārmaiņām ir skolas, pedagogi, kā arī bērni, par to šodien diskutēja eksperti.
Atteikšanās no mācībām krievu valodā skar teju ceturto daļu Latvijas bērnu, kuri skolojas mazākumtautību dārziņos vai mācās tā dēvētajās krievu skolās. Šo izglītības iestāžu audzēkņiem latviešu valodas zināšanas ir dažāda līmeņa. Tādēļ direktori neslēpj, – gaidāmās pārmaiņas satrauc arī bērnu vecākus.
"Ir vecāki, kuriem šķiet, ka 1. septembris vēl ir ļoti tālu, un ir tie, kurus, protams, uztrauc, kā būs. Ir vecāki, kuri jau septembrī, oktobrī nāca un lūdza pēc iespējas vairāk ar bērniem runāt latviski un palielināt, cik tas ir iespējams, latviešu valodas apjomu mācību priekšmetos."
3. pamatskola atrodas Liepājas krieviskākajā rajonā – Karostā. Nesen skolā notikusi arī Valsts valodas centra pārbaude. Tur atklājies – pusgadu pirms brīža, kad mācībām jau jānotiek tikai valsts valodā, aizvien pietiekamu latviešu valodas zināšanu nav astoņiem pedagogiem.
"Pēc tam es runāju ar pedagogiem, ko darīsim ar pirmo septembri. Pašlaik divi ir gatavi pārtraukt darba attiecības. Pārējie ir gatavi izmantot vasaras laiku, lai uzlabotu latviešu valodas zināšanas un prasmes."
To, ka valsts valodas zināšanas visiem pedagogiem septembrī vēl nebūs pietiekamas, neslēpj arī Daugavpils Zinātņu vidusskolas direktors. Lai gan viņš pārliecināts, mācības varēs notikt, ļoti iespējams, valodas nezināšanas dēļ būs jāšķiras no daļas skolotāju.
"Visas skolas strādā šajā virzienā, arī visi bērnudārzi. Un noteikti mēs iziesim uz to sākumu noteikti ar pilnu gatavību. Būs atsevišķi skolotāji, kuri nebūs gatavi. Nav ko te melot. Un viņiem ir divas izejas. Vai nu pa pusgadu kaut ko izdarīt un turpināt strādāt, vai atrast kādu citu darbu sev."
Latviešu valodas aģentūrā tikmēr norāda, – tas, ka skolotāji aizvien nezina latviešu valodu vismaz C2 līmenī, ir ilgstošā nolaidība no atbildīgajām institūcijām. Arī direktori nebūt nav nevainīgi, ka šāda situācija radusies.
"Mums likās, ka 2005. gadā gandrīz viss ir izdarīts. Bilingvālā izglītības ieviesta, latviešu valoda kā mācību priekšmets ieviests, un tajā brīdī notika pārtraukums. Otrs, tas, ka direktori slēpa patiesību. Tas, ka šis process nenorisinājās tā, kā tam būtu jābūt."
Aģentūrā arī pauž, ka zemākās pedagogu valsts valodas zināšanas ir Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī. Vienlaikus tur uzsver, skolotājiem aizvien ir iespējams līdz septembrim latviešu valodas prasmes uzlabot. Aģentūra organizē gan kursus, gan arī nodrošina metodiskos un mācību materiālus. Tāpat Latviešu valodas aģentūras plānos ir, īpaši piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem, pirms patstāvīgu skolas gaitu uzsākšanas bērnudārzos īstenot latviešu valodas apguvi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
