"Tās ir spēles ar dzīvību īstenībā!"; Rīgas centrā ziemas spalgonī atrod apmaldījušos un pārsalušu kāzu balodi
Atradējs balto balodi bija ienesis iekštelpās, lai tas sasildītos, pēc tam putns tika nogādāts dzīvnieku patversmē "Ulubele", stāsta tā pārstāve Linda Novicka. Balodis bijis bez traumām, taču pamatīgi nosalis. Putns drīzumā no dzīvnieku patversmes "Ulubele" nogādāts savvaļas putnu patversmes "Draugu Spārns" mājvietā Pūres pagastā, kur turpinās atgūties un, visticamāk, palikšot uz dzīvi visu atlikušo mūžu. Patversmes vadītāja Anete Asare stāsta, ka balodītis šobrīd ārstējas, jo atklājušās aknu problēmas, taču esot nedaudz pieņēmies svarā. A. Asare ar nožēlu atzīst, ka baloži patversmē nonāk bieži, turklāt smagi ievainoti. Viņa secina, ka baltos baložus, visticamāk, savā kāzu dienā gaisā palaiž kāds jaunais pāris, kurš vēlas izbaudīt romantisku putnu lidojumu debesīs, bet aizmirst par spārnoto draugu tālāko likteni.
"Ja cilvēki zinātu, kas, teiksim, izvēlās kāzās viņus palaist, viņi noteikti, es domāju, liela daļa to nedarītu, jo šis te īsais brīdis, itkā prieka un brīvības dots, patiesībā putnam sagādā ciešanas. [..] Ir bijušas gan izknābtas acis, gan galvas saknābtas."
Linda Novicka stāsta, ka arī viņu patversmē balti baloži nonākot bieži – aptuveni reizi pusgadā. Pēdējo reizi, pērnā gada vasaras sākumā, atrasta dzīva dūja blakus jau saplosītai. L. Novicka secina: "Tās ir spēles ar dzīvību īstenībā!"
Ornitologs Dmitrijs Boiko ir daudz skarbāks. Viņš uzskata, ka aptuveni 99% dekoratīvo baložu mājupceļu pēc sava svētku uznāciena neatrod un savvaļā neizdzīvo. Ornitologs stāsta, ka kāzu baloži baltās krāsas dēļ ir sevišķi uzkrītoši starp pelēkajiem mājas baložiem, tāpēc visbiežāk kļūst par uzkodu plēsējiem, piemēram, vistu vanagiem.
"Cilvēks viņus ir audzējis mājas apstākļos vai kaut kādā iežogotā teritorijā, barojis, devis patvērumu, aizsargājis no ienaidniekiem, no tiem pašiem vanagiem. Iedomājieties, te pēkšņi jūs aizved kaut kur un vienkārši izlaiž vaļā. Jūs mākat lidot, tas protams, bet atrast barību balodim, kurš zināja, ka viņu pabaros vismaz vienreiz, divreiz dienā… Līdz ar to viņš ir pats par sevi tikai. [..] Tu pārdod kaut ko, zinot, ka tas aizies bojā."
Iespējams, ka Rīgas ielās joprojām tikpat nosalis un apjucis ir otrs, Strēlnieku ielā atrastā baloža kompanjons. Ja izdodas to ieraudzīt, atradējs aicināts nekavējoties ziņot "Dzīvnieku policijai". Dzīvnieku aizstāvji atklāj, ka visbiežāk putnus bezpalīdzīgā stāvoklī nākas atrast tuvumā Rīgas vecpilsētai, kur jaunie pāri tos palaiž gaisā īsi pēc svinīgās ceremonijas beigām. Jautājām kāzu plānotājai, kā viņa vērtē šādu kāzu atrakciju – putnu palaišanu brīvībā, simbolizējot saticību.
"Manā pieredzē, plānojot kāzas, neviens pāris par to vēl nav pat prasījis, nav interesējies. Es to personīgi uztveru ļoti pozitīvi. Man liekas, tas ir kaut kas, ko var aizstāt. Tiešā nozīmē nedaudz arī "nežēlība pret dzīvnieku". Un cilvēki arvien vairāk maina to savu nostāju un piedomā par tādām lietām. Es noteikti, ja man pat prasītu, mēģinātu ieteikt kādus alternatīvus variantus."
Kāzu organizatoru mājaslapās un sludinājumu portālos atrodami vien daži sludinājumi, kuros piedāvāts nomāt baložus kāzām vai citām svinībām. Uzdodoties par ieinteresētu līgavu, zvanām, lai noskaidrotu – vai iespējams apciemot putnu audzētavu un aplūkot spārnotos draugus klātienē, taču saņemam atteikumu no trim audzētājiem, kuri aicina visus interesējošos jautājumus uzdot pa telefonu un tieši tā arī darām. Izrādās, cenas par diviem baložiem ir no 50 eiro līdz pat 90 eiro. Saņemam arī visai vilinošu piedāvājumu – ņem vairāk, maksā mazāk. Proti, ja iegādājas divus baložus, tad jāmaksā 45 eiro, savukārt par 10 baložiem cena – 75 eiro. Jautājam, kas notiks pēc baložu palaišanas brīvībā un saņemam dzelžainu solījumu – tie noteikti atgriezīsies mājās. Tikai viens no baložu audzētājiem atzīst, ka ne visi baloži ir tik labi trenēt, lai spētu atgriezties pie saimnieka. Sazināmies arī ar kādu baložu audzētāju, kurš putnus svētku atrakcijām netirgo un nosoda kolēģus, kuri maldina jaunos pārus par putnu spējām atgriezties mājās.
"Personīgi man šķiet, ka neviens viņus nemēģina apmācīt. Nu, neticu es tam. Tas ir ļoti sarežģīti, lai to izdarītu. Tās ir diezgan lielas izmaksas un laikietilpīgi, dārgi. Manuprāt, tā ir brutāla nogalināšana putnu, tāpēc man ar tiem cilvēkiem nav pa ceļam."
Pārtikas un veterinārajā dienestā atklāj, ka atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likumam, savvaļas sugas dzīvnieku aizliegts apmācīt un izmantot atrakciju nolūkā, taču izņēmums esot šķirnes, kas veidotas no mājas baloža.
"Šobrīd nav tādu normatīvo aktu, kuri ierobežotu šādu dzīvnieku izmantošanu pasākumos, tomēr, tādus organizējot, ir jāievēro dažādas normatīvajos aktos noteiktas prasības, kas attiecināmas uz dzīvnieku labturību, kā arī paredz Pārtikas un veterinārā dienesta informēšanu pirms šāda pasākuma rīkošanas."
Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī dzīvnieku patversmju pārstāves aicina izvēlēties videi un dzīvniekiem draudzīgākas atrakcijas svētku svinēšanā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
