Agnese Zeltiņa par pusmūža krīzi: Man tā sākās 28 gadu vecumā un tā arī nav beigusies

"Man četrdesmitgadnieku krīze sākās 28 gados, un tā joprojām nav beigusies, bet tai ir ļoti dažādas stadijas. Nopietni. Es izmaiņas ļoti strauji sāku just 28–29 gados," sarunu šovā "Zilonis studijā" stāsta Agnese Zeltiņa.

Kā tās izpaudās? "Lielie jautājumi: kas es esmu, vai es eju pareizo ceļu, vai es esmu tur, kur man jābūt, cik es esmu izdarījusi, ko ar to visu darīt un kā virzīties tālāk," skaidro aktrise.

Vienlaikus Zeltiņa prāto, kā pret pusmūža krīzi attiecas vīrieši: "Sieviete nevar vīrietim uzspiest kaut kādas zināšanas un pateikt: tev jānodarbojas ar pašizaugsmi, tad tu sapratīsi, ka tev tuvojas krīze, un mums būs vieglāk to pārvarēt. Bet sieviete ar savu piemēru blakus var palīdzēt un to situāciju padarīt maigāku.

Bet es domāju, ka vīriešiem ir tā lieta, ka viņi saprot – gan fizioloģiski, gan arī mentāli, ka ar viņiem notiek izmaiņas, bet viņi vēl joprojām dzīvo savā ego čaulā un viņiem ir kauns atzīties, jo ar večiem tā kā kauns par to runāt, varbūt, ka viņiem ir tāpat, bet man negribas atklāt kaut kādu vājumu.
Reti kurš jautā speciālistam, kas ar mani notiek. Daudzi noteikti meklē atbildes gan literatūrā, gan vērojumos sev apkārt. Bet, es domāju, tikai ar laiku, ja šīs atbildes nerodas, tad problēma vai iekšējais satraukums par to, vai es esmu ko vērts, ko es esmu līdz šai robežai sasniedzis, panācis to, ko es vēlējos karjerā, vai man ir ģimene, jo tagad arvien vēlāk vīrieši par to domā, vīrieši sāk uzdot sev šos jautājumus, un, ja viņiem tuvumā nav kāds garīgais līderis vai autoritāte, tad šajā visā ego cīņā un mērīšanās cīņā, kas, protams, ir vīriešu dzīve, ir ļoti grūti saprast, kas ar tevi notiek."

Kā skaidro andrologs un urologs Andris Ābele, pusmūža krīzi, ko var saukt arī par jaunu attīstības stadiju vai izaugsmes nepieciešamību, un to ap 40 vai 50 gadiem – varbūt ātrāk, varbūt vēlāk – piedzīvo praktiski visi.

"Ja mēs skatāmies uz dzīvi kopumā, tad ļoti interesanti, ka mēs vislaimīgākie jūtamies bērnībā un dzīves nogalē. Tieši pa vidu ir lielais kritums, kad jūtamies nomākti, savā ziņā visu sasnieguši un kur tad nu vēl tālāk," stāsta ārsts. Tāpat ap šo vecuma posmu cilvēks var justies, ka vēl neko dzīvē nav sasniedzis. "Katrā ziņā ceļojums ir līdz pusei noiets un tagad mēs šos lielos jautājumus izvērtējam."

Ārsts uzsver – pie būtiskajiem dzīves jautājumiem, par ko runā Agnese, agrāk vai vēlāk nonāk katrs un tie, kuri šādai krīzei izgājuši cauri, sapratuši, ka dzīve patiesībā tikai sākas: "Gadiem nav nozīmes. Ir svarīgi izprast, kas tu esi un kas tevi dara laimīgu."

Zeltiņai ir arī viedoklis, kādēļ vīrieši un sievietes zaudē dzīves enerģiju: "Mēs aizejam kaut kādos prāta uzstādījumos, mēs nesajūtam saikni ar sevi, savu sirdi un dzīvojam pēc kaut kādas inerces, automātiski un mēs izdegam."

Kā spriež Zeltiņa, viena daļa vīriešu, kuri attopas pusmūža krīzē, ir tie, kuri jaunībā dod pēc pilnas programmas, un vienā brīdī viņiem veselība vienkārši sabrukusi un viņiem nav citu variantu, kā sākt sevi rehabilitēt. "Tad viņi soli pa solim atrod ceļu atpakaļ, bet tur vajag ļoti lielu atbalstu un motivāciju gan no apkārtējiem, gan pašam redzēt mērķi, kāpēc es to daru, jo vīrieši, es domāju, arī ļoti raizējas par novecošanu un grib sagaidīt vecumdienas gan mentāli veseli, gan fiziski spēcīgi. Un tad viņi sāk pievērst tam uzmanību un dažkārt aiziet galējībās," pauž Agnese.

Sievietes, kuras piemeklējušās pusmūža krīze, rīkojas dažādi un nevajag ļauties stereotipiem. "Sievietes izdomā visādas aizraušanās, dažām uznāk jaunas atklāsmes, rodas jauni hobiji, dažas grib skriet pakaļ aizejošajai jaunībai un uznāk otrā jaunība, pēkšņi svārki kļūst īsāki un nepatīk visas, kuras ir divreiz jaunākas, tas ir liels risks kļūt smieklīgai," spriež Zeltiņa.

Aktrise stāsta, ka kopš 20 gadiem viņas dzīve bija vērsta uz karjeru. "Es 42 gados sāku savu biznesu, bet vienā brīdī es sapratu, ka skriešana ar 220 kilometriem stundā mani ne pie kā neved. Tad es "iegāju sevī" un tik drīz neatgriezos. Es sāku meklēt atbildes sevī, es sapratu, ka man jāiemācās sevi nomierināt, un es sāku skatīties sevī. Es sāku meklēt sevi un atradu tur ļoti daudz ko, jo jautājumu bija ļoti daudz," stāsta Zeltiņa.

Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.

"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.

Sarunu šovu "Zilonis studijā" no pirmdienas līdz ceturtdienai pulksten 17 skaties kanālā TV3 un pēc tam arī portālā "tv3.lv" un platformā "TV3Play", kur pieejams arī viss raidījuma arhīvs.

Sarunu šovā "Zilonis studijā" Agnese Drunka un Oskars Lepers aicina dažādu jomu pārstāvjus, lai diskutētu par ērtiem un ne tik ērtiem tematiem, par kuriem reizēm vairāmies runāt publiski.

Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!