Izveidots Baltijā lielākais digitālais dzelzceļa makets

Latvijas Dzelzceļa muzeja direktore skaidro, kā darbojas dzelzceļa maketa vadības programma: "Tātad mēs šo programmu palaižam, Redzam sarkano līniju, tad vilciens jau dodas ceļā, dzeltenā rāda sagatavoto maršrutu."

Katram vilcienam programmā ir unikāls nosaukums, un datorprogramma zina, kur tas atrodas un kur tas dodas.

"Mēs lepojamies, ka mums šis makets ir lielākais Baltijas valstīs pilnīgi noteikti. Arī mūsdienīgākais, modernākais kustības vadībā," norāda direktore.

44 kvadrātmetru plašā maketa dzelzceļš digitālu vadību ieguva aizvadītā gada nogalē. Tas nepieciešams, lai vilcieni droši manevrētu pa sliedēm, kuru kopējais garums ir aptuveni divsimt metru.

"Mums ir 45 pārmijas, attiecīgi luksoforu tikpat daudz. Mums ir trīs pārbrauktuves, ja viss ir kārtībā, tad ikdienā brauc septiņi vilcieni. Visi signāli, visas gaismas vai manevriem, vai posmos pārslēgšanās, tas viss ir, ievērojot "Latvijas Dzelzceļa" noteikumus," norāda direktore.

Iespaidīgais makets ir veidots, sadarbojoties Čehijas un Latvijas meistariem un māksliniekiem. Dzelzceļš un ēkas ir veidotas mērogā

"Mēs palikām pie koncepta, ka rādām Latviju. Mēs rādām Latviju 20. gadsimta 80.-90. gados. Arī vilcieni, kas brauc pa maketu, ir tādi, kas ir šeit braukuši, ieskaitot DR1 vecajā izskatā, nostalģiskais dīzeļvilciens," norāda direktore.

Liela uzmanība ir pievērsta arī ainavai. Maketā ir Tukuma 2, Spāres un Līvbērzes staciju ēku mēroga kopijas. Citas ēkas un būves rada kopējo ainavu, kas joprojām pilnveidojas.

Lielu darbu dzelzceļa maketa tapšanā iegulda brīvprātīgie. Piemēram, viens no nesenāk tapušajiem šedevriem ir šī dārzniecība. Tā ir īpaši niansēta, ir pat saules puķes, siltumnīcas, ūdens tvertnes.

Brīvprātīgie dzelzceļa maketu arvien pilnveido, tāpēc ainava kļūst interesantāka un raibāka. Atšķirībā no reālā dzelzceļa tīkla Latvijā šajā maketā ir arī pazemes stacija ar vairākiem izbraukšanas ceļiem, kas rada dažādus pārsteigumus muzeja apmeklētājiem.