Kā izpaužas kriminālsods – sabiedriskie darbi? Par to nepildīšanu var ielikt cietumā

Kad tiesas namā likumpārkāpējam kā sodu piespriež piespiedu darbus, tad ne jau tiesnesis nolemj, ko tieši vainīgajam darīt.

Valsts probācijas dienests organizē un uzrauga piespiedu darba izpildi. Vispirms ir saruna – noskaidro notiesātās personas prasmes, iemaņas, izglītību un atbilstoši tam piemeklē darbu un darba devēju. Probācijas dienestam noslēgti līgumi ar 900 uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm, biedrībām.

Mērķis neesot pazemot, bet panākt, lai notiesātais ar bezmaksas strādāšanu sajūt savu devumu sabiedrības labā. Tā nav tikai lapu grābšana, sniega šķūrēšana, kapu kopšana.

"Mums ir bijis cilvēks ar noteiktām prasmēm, kas ir palīdzējis nevalstiskajai organizācijai izveidot mājaslapu. Ir bijis cilvēks ar atbilstošām prasmēm, kas sakārtojis elektroinstalāciju sociālās aprūpes centrā. Darbi bibliotēkās, muzejos, kultūras namos," saka Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece Ilona Linde.

Norīkoti pat par neatliekamās medicīniskās palīdzības auto šoferiem, strādājuši slimnīcu Covid-19 nodaļās par sanitāriem. Piemēram, pērn no 6163 cilvēkiem, kas piespriests sabiedriskais darbs, 1267 izpildes vietu piemeklēja atbilstoši profesionālajām prasmēm. Piespiedu sabiedriskā darbs ilgst no 40 līdz 280 stundu. Ja bezdarbnieks, tad dienā līdz astoņām stundām, un soda izpilde pienāk ātri. Ja ir jau pamatdarbs vai mācības, sods jāpilda no tā visa tikai brīvajā laikā, un tad viss var ieilgt trīs četrus mēnešus, dažiem pat gadu. Probācijas dienesta darbinieki dodas neizziņotos kontroles reidos.

"Šī ierašanās ir dažādos laikos, varam ierasties darba sākumā un arī darba beigās. Par to netiek informēts ne klients, ne darba devējs. Līdz ar to mums ir iespēja pārliecināties, vai šis darbs tiek veikts godprātīgi, un vai arī darba devējs ir godprātīgs," turpina Valsts probācijas dienesta vadītāja vietniece.

Pieķerot, ka persona īsti nepilda sabiedriskos darbus, Probācijas dienests vēršas tiesā ar lūgumu mainīt sodu uz daudz bargāku.

"Aizstāj šo noteikto sabiedrisko darbu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Četras sabiedriskā darba stundas tiek noteiktas kā viena īslaicīgās brīvības atņemšanas diena. Proti, ja personai ir noteiktas simts sabiedriskā darba stundas, tās nepildot, tad tās būs 25 dienas, ko persona pavadīs jau reāli cietumā," skaidro Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Erlens Ernstsons.

Pērn 102 cilvēkiem sabiedriskais darbs aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, šogad jau 51 gadījums. Likumā ir noteikti griesti – cietumā ne ilgāk par trim mēnešiem. Brīvības atņemšana arī tiem, kas principiāli jau sākotnēji nereaģē uz probācijas dienesta aicinājumu ierasties sākt sabiedriskos darbus.

"Policija šo personu sameklē. Ja neizdodas sameklēt, tiesa izsludina meklēšanā, ja labprātīgi nepilda sodu. Ja atrod, tad nogādā brīvības atņemšanas iestādē," norāda Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis.

Sabiedriskā darba izpildes laikā probācijas klienti pērn nostrādāja vairāk nekā pusmiljonu sabiedriskā darba stundas. Ja katru no tām pareizina ar minimālo samaksas likmi, izriet, ka darba devējiem šis bezmaksas strādnieks ļāvis ietaupīt pusotru miljonu eiro. Daudz esot tādu gadījumu, kad pēc sabiedrisko darbu beigām cilvēkam turpat piedāvā pastāvīgo darbu.