Ukrainā meklēts uzņēmējs kļūst par vairāku Rēzeknes uzņēmumu īpašnieku (papildināts)
Pirms trim gadiem Saeima ignorēja vienu no "Moneyval" ieteikumiem Latvijas finanšu sistēmas attīrīšanai. Pagājušajā gadā, izmantojot šo caurumu, par trīs uzņēmumu īpašnieku kļuvis Ukrainā meklēšanā izsludināts oligarhs, kas savulaik bijis prokremliskā prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieks, vēsta "Nekā personīga".
(Materiāls papildināts ar Petro Diminska komentāru.)
2019. gads. Latvijā pilnā sparā rit finanšu kapitālais remonts. Vēl nav pārliecības, vai izdosies izvairīties no nokļūšanas finanšu izolācijā. Saeimā nonāk likumprojekts par Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku uzraudzību. Tā ir maza finanšu tirgus niša un neizraisa īpašu deputātu vērību. Šādi fondi iegulda naudu uzņēmumu kapitālā un nekustamajā īpašumā. Tās ir riskantas investīcijas, ko nefinansē bankas un pensiju fondi. Zināmākie piesaista naudu no Eiropas rekonstrukciju un attīstības bankas, Latvijas valstij piederošā "Altum". Mazāk zināmie rīkojas ar šaura investoru loka naudu.
Likumprojekta pieņemšanā ir steiga, jo pienācis pēdējais brīdis ieviest pirms diviem gadiem izsludinātu Eiropas direktīvu. Nozares asociācija aicina izmantot izdevību un samazināt birokrātiju ieguldījum fondiem. Viņi skaidro, ka Latvijas uzņēmumi izvēlas reģistrēties Igaunijā, jo tur regulējums vienkāršāks un strādāt ērtāk. Viņus atbalsta gan Finanšu, gan Tieslietu ministrija, gan Saeimas deputāti. Atvieglojumi neattieksies tikai uz atskaitēm, kur fondi iegulda investoru naudu. Līdz ar izmaiņām vairs nebūs reputācijas vai jebkādu citu prasību fondu īpašniekiem.
"Latvijai ilgu laiku bija nedraudzīgākais alternatīvo investīciju fondu regulējums, kur Latvija bija tā valsts Eiropas Savienībā, kas vislielākās uzraudzības maksas Eiropas Savienībā iekasēja, tātad regulators iekasēja vislielāko maksu par uzraudzību. Ko tas nozīmē? Latvijas ekonomikai tas sarežģī investīciju piesaisti, inovāciju vides attīstību."
Ar 54 balsīm par, nevienai pret un 14 atturoties, likums pieņemts. Naudas atmazgāšanas apkarotāji "Moneyval" par to Latvijai aizrādīja. Finanšu ministrija 2020. gadā parlamentā iesniedza jaunas izmaiņas, kas uzdotu FKTK pārbaudīt fondu īpašnieku naudas izcelsmi, vērtēt viņu reputāciju un liegtu, piemēram, krimināli sodītām personām tos vadīt vai iegādāties.
"Likumprojekts paredz finanšu iestāžu uzraudzības jomā nodrošināt augstāku normatīvā regulējuma jeb tehnisko atbilstību Eiropas padomes finanšu darba grupas rekomendācijām. Komisijā tika kopā ar ekspertiem izskatīts un atbalstīts. Aicinu darīt jūs tāpat. Es atvainojos, tas būtu precizējams, jo ir notikusi tehniska kļūda. Komisija izskatīja un neatbalstīja. Tagad lūdzu balsojumu. Lūdzu rezultātu. Par 32, pret 38, atturas 3, likumprojekts noraidīts."
Jau tolaik "Nekā personīga" vēstīja par alternatīvo investīciju fondu "EcoEnergy AIFP", kura Kipras ofšoros paslēptajā īpašnieku struktūrā pamanāmas Ukrainas kādreizējā prokrieviskā režīma oligarhu pēdas. Uzņēmuma ofisā Rīgā neviena nav, un uz norādīto oficiālo telefona numuru neviens neatbild.
Fonda īpašnieks ir Kipras firma, kuras patiesais labuma guvējs līdz pagājušajam gadam bija Grieķijas pilsonis Andreas Tserni. Ukraiņu mediji ir izpētījuši, ka uzņēmējs dzimis un audzis Ukrainā kā Andrejs Černijs. Uz viņa vārda 2016. gadā tika reģistrētas daļas enerģētikas uzņēmumā "Donbasenergo" Austrumukrainā, kas iepriekš piederēja prokremliskā un Eiropā sankcionētā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča dēlam Oleksandram.
Pagājušajā gadā – jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – uzņēmumā notika izmaiņas. Fonda īpašniekiem – Kipras uzņēmumiem "Vulkanit Limited" un "Ablemark Limited" mainījās patiesais labuma guvējs. Oktobrī par tādu kļuva Grieķijā dzīvojošs Ukrainas pilsonis Petro Diminskis (Petro Dyminskyy). Viņam Ukrainā piederēja degvielas rūpnīca un uzpildes staciju tīkls. Viņš tika ievēlēts parlamentā un bija Janukoviča prokrieviskās frakcijas biedrs. Žurnālisti atklāja: Kamēr Janukovičs bija pie varas, Diminskis caur to pašu Kipras ofšoru "Ablemark" pretlikumīgi tika pie militārā poligona daļas, un uzcēla uz tās atpūtas namiņu.
Diminskim bija pilns oligarha komplekts, ieskaitot savu televīzijas kanālu un futbola klubu. 2017. gadā viņš bija automašīnā, kura izraisīja traģisku ceļu satiksmes negadījumu. Dažas dienas vēlāk miljonārs valsti pameta un Ukraina viņu izsludināja meklēšanā.
"Kad šī sabiedrība 2017. gadā nāca uz reģistrāciju, tā pietiekami detalizēti tika izvērtēta, tai skaitā īpašnieki un informācija, kas ar tiem saistījās, vienkārši ņemot vērā tajā laikā spēkā esošo regulējumu. 2019. gadā bija grozījumi likumā, kas paredzēja būtiski samazināt prasības, kas attiecināmas uz reģistrētajiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. Šīs prasības, kas noteica [pienākumu] ziņot vai skaņot īpašniekus vai patiesos labuma guvējus, likumā šādas prasības vairs nav paredzētas."
Īpašnieku maiņai fondam nebija jāprasa atļauja. Arī par to, kas fondā iegulda naudu, informācija nav jāsniedz. Vienīgais, kas par fondu zināms, ir tam piederošās Latvijas firmas.
Alternatīvajam investīciju fondam Latvijā pieder divi uzņēmumi. Tie ir kokskaidu granulu ražotājs "NewFuels" un biomasas koģenerācijas stacija "Energy Resources CHP". Abi atrodas Rēzeknes ekonomiskajā zonā. Atrašanās speciālajā ekonomiskajā zonā uzņēmumiem nodrošina nodokļu atvieglojumus, apjoms atkarīgs no tā, cik daudz investēts. Pilsētā stāsta, ka apsekot savus uzņēmumus Rēzeknē jaunais īpašnieks ieradies ar helikopteru.
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs šā gada 2. martā teica, ka Diminskis ir uzņēmējs no Ukrainas, kuram ir uzņēmums Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā. Viņš esot dzirdējis, ka vienam no uzņēmumiem – "NewFuels", kas ražo granulas, īpašnieks mainījies. Ar investoriem likuma atļautajās robežās dome kontaktējas. Par partijas attīstīšanu neesot bijušas sarunas.
Baumas attiecas uz jauno partiju, ko gatavojas dibināt no "Saskaņas" atšķēlušies politiķi ar Rēzeknes mēru priekšgalā. Tās veidošanā piedalās arī viņa vietnieks Aleksejs Stecs. Stecs gan noliedza, ka ar jauno īpašnieku Diminski domē ir bijusi tikšanās, pašvaldība vien kontaktējusies ar Romānu Vdavičenko, kas ilgu laiku bijis uzņēmuma pārstāvis. Domei ar šiem uzņēmumiem esot diezgan laba sadarbība. Piemēram, pavisam nesen viņi sniedza 10 000 eiro līdzfinansējumu vienam no tās lielākajiem sporta attīstības projektiem – piepūšamajai hallei.
"NewFuels" un "Energy Resources" sponsorē sporta pasākumus Rēzeknē, telpu futbolu arī nacionālā līmenī. Pirms ievēlēšanas parlamentā Saeimas deputāte Viktorija Pleškāne no partijas "Stabilitātei!" uzņēmumā "Energy Resources" strādāja par darba aizsardzības speciālisti. Tas radījis augsni runām, ka partijai palīdzējis viņas bijušais darba devējs. Rosļokovs gan to noliedza.
Rēzeknes mēra Bartaševiča jaunais politiskais spēks sauksies "Kopā Latvijai". Ar nosaukumu "Kopā" nesen izveidots Krieviju atbalstošs politiskais spēks Bulgārijā, un ar tādu pašu nosaukumu šomēnes notikušajās parlamenta vēlēšanās startēja arī partija Igaunijā. Tās līderi Aivo Petersonu šonedēļ Igaunijas iekšējās drošības dienests arestēja saistībā ar aizdomām par sadarbību ar naidīgu valsti vai organizāciju.
No "Saskaņas" aizgājušie politiķi komentē, ka viņus neapmierina partijas pārāk liberālais virziens. Ieraksts ar "Saskaņas" biedru diskusiju ar Bartaševiču liecina, ka pretrunu iemesls varētu būt arī atšķirīga nostāja pret karu Ukrainā un Krieviju. Tajā dzirdams, ka Bartaševičš, izvirzot savu kandidatūru partijas vadītāja amatam, piedāvā Latvijai kļūt par neitrālu valsti un prasīt drošības garantijas no Krievijas.
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs jautāts, vai piekrīt apgalvojumiem, ka drošības garantijas jāprasa no Krievijas, vaicāja, kādas gan papildu garantijas jāprasa Latvijai kā NATO un ES dalībvalstij?
Februārī, kara gadadienas priekšvakarā, Rēzeknes opozīcija Bartaševiču mēģināja gāzt, taču tam nepietika balsu.
"Mūsu tā lielākā pretenzija bija par trim, četriem punktiem. Pirmkārt, par sabiedrības šķelšanu šajā ne vienkāršajā laikā, kad mums būtu jāsaprot, kur mēs esam ģeotelpiski, sirdīs, pārliecībās. Otrais bija par krievu valodu kā speciāli izceltu valodu, kurai 21 000 eiro iebudžetē budžetā, lai apmācītu fakultatīvus bērniem. Nekas nav pret to, bet ir slikta ziņa, ka daudzi gan bērni, gan skolotāji ne tik labi zina latviešu valodu, mūsu valsts valodu. Mēs vairākkārt gan pagājušajā gadā, gan šogad lūdzām paredzēt budžetā naudu latviešu valodas fakultatīvam, tieši apguvei gan skolotājam, gan bērniem."
Opozīcijas deputāti uzskata, ka domei ir skaidri jādefinē nostāja pret karu Ukrainā. Tā arī nedrīkst ignorēt latviešu elektorāta pārstāvju ierosinājumus.
"Par viņa saimnieciskajām darbībām mēs vēl runāsim un analizēsim, un tiem, kuri uzskata, ka viņš ir labs saimnieks, mēs parādīsim, kādas būtiskas kļūdas un nepilnība viņš ir darījis. Šeit bija runa par viņa politiskajiem uzskatiem. Par pieminekli, kurš sen jau bija jānojauc, nevēlēšanos to darīt, meklēšanu dažādos veidos sakūdīt tautu, lai darītu visu, lai Aļošas pieminekli nenovāktu. Ja apskata Covid-19 krīzi, viņa izteicienos bija arī sekojoši: gaidīsim "Sputnik", tas ir labs preparāts, viņš sagādās. Bija arī izteiciens, ka mēs varētu dabūt līgumu ar Krieviju pa taisno gāzi lētāk un labāk."
Bartaševičs ir Rēzeknes mērs jau 14 gadus. Šo gadu laikā Rēzeknei bija noslēgti vairāki sadarbības līgumi ar Krievijas pilsētām, bet pašvaldība no sava budžeta finansēja veterānu biedrību "PRO LAKCA", kas rīko 9. maija pasākumus pilsētā.
Petro Diminska komentārs uz "Nekā personīga" sižetā izvirzītājiem jautājumiem
2026.gada aprīlī Petro Diminskis rakstiski atbildēja uz Nekā personīga jautājumiem. To, ka viņš aizvien ir izsludināts meklēšanā, Diminskis raksturo kā politisko vajāšanu un apgalvo, ka Interpols par viņu datus ir dzēsis. Tāpat uzņēmējs norāda, ka kopš 2004.gada nav sadarbojies ar Viktora Janukoviča politisko spēku, bet faktu, ka savus televīzijas kanālus pārdeva Viktora Medvečuka uzticamības personai viņš skaidro ar to, ka darījumā iesaistītie tajā laikā nebija iekļauti sankcijās.
Kāda bija jūsu sadarbība ar Viktora Janukoviča politisko spēku?
Es nekad neesmu bijis Reģionu partijas biedrs. Parlamentā tiku ievēlēts kā neatkarīgais deputāts ar Viktora Juščenko un Ukrainas Tautas kustības (Narodny Rukh) līderu Genādija Udovenko un Jurija Kosteņko atbalstu. Frakcijā paliku īsu brīdi, taču 2004. gada maijā frakcija vienbalsīgi izslēdza mani un vēl divus deputātus, norādot uz faktu, ka mūsu nostāja vienmēr atšķīrās no frakcijas viedokļa un visos galvenajos jautājumos mēs balsojām citādāk, nekā frakcija bija lēmusi.
Viens no galvenajiem iemesliem bija tas, ka tajā laikā es kategoriski atteicos atbalstīt Medvedčuka un Kučmas iecerēto politisko reformu. Pirms 2006. gada parlamenta vēlēšanām es atbalstīju "zaļo" vides partiju "EKO+25%", kas neiekļuva Augstākajā Radā; kopš tā laika es nekad neesmu ieņēmis nekādus amatus politikā vai valdībā.
2013.gada Pašcieņas revolūcijas pirmajās dienās futbola klubs "Karpaty Lviv", kura prezidents es biju, darīja visu iespējamo, lai organizētu simtiem Ļvivas līdzjutēju un kluba darbinieku braucienu uz Kijivas Eiromaidanu. Mēs nodrošinājām nepieciešamo preču piegādi protestētājiem, tostarp personīgās higiēnas preces, medikamentus, pārtiku, siltu apģērbu u.c.. Tiešsaistē joprojām ir pieejamas daudzas publikācijas un fotogrāfijas.
Kāda ir jūsu nostāja attiecībā uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai?
Kāda gan tā varētu būt, ja Krivijriha, kur esmu dzimis un audzis — tāpat kā daudzas citas Ukrainas pilsētas, kur joprojām dzīvo mani draugi, ģimene un tuvinieki —, tiek regulāri apšaudīta un iet bojā nevainīgi cilvēki?
Tāpēc pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā es ierosināju ziedojumu transportlīdzekļu iegādei kopienu konfederācijai "Viče" (Latvijā dzīvojošajiem ukraiņiem), lai palielinātu organizācijas spēju piegādāt mērķtiecīgu humāno palīdzību Ukrainas aizstāvjiem. Humānā palīdzība tika nogādāta 72. atsevišķajai mehanizētajai brigādei, 93. atsevišķajai mehanizētajai brigādei "Kholodny Yar", 49. atsevišķajam strēlnieku bataljonam "Carpathian Sich", Krimas tatāru bataljonam un citām Ukrainas bruņoto spēku vienībām.
Kādi bija apstākļi 2017. gada negadījumam, kurā gāja bojā cilvēks?
Neviens autovadītājs vai gājējs šajā pasaulē nav pasargāts no negadījumiem. Tas var notikt ar jebkuru, tostarp, diemžēl, ar manu autokolonnu un vadītāju. Visi šī negadījuma apstākļi un cēloņi jau sen ir noskaidroti un zināmi izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai, taču tas ir lielisks "spiediena rīks" varas iestāžu un politiķu rokās, neraugoties uz konstatētajiem juridiskajiem faktiem un lietas materiāliem.
Īsumā — lietā tika veiktas trīs DNS ekspertīzes, un tās apstiprināja, ka es nevadīju automašīnu; uz vadības elementiem tika atrasta mana šofera DNS. Arī Ukrainas Augstākā tiesa apstiprināja, ka visi negadījuma aculiecinieki teica patiesību, ko apliecināja poligrāfa pārbaude, taču tas neapmierināja izmeklēšanas iestādes. Es cilvēcīgā veidā atrisināju visus jautājumus ar bojāgājušās māti; viņa uzrakstīja iesniegumu, ka viņai nav pretenziju pret negadījumā vainojamo personu, un tāpēc lietā nav cietušo.
Kāpēc jūs joprojām esat izsludināts meklēšanā Ukrainā?
Šis jautājums būtu jāadresē nevis man, bet gan Ukrainas tiesībsargājošajai sistēmai. Valstij, kura tik ļoti tiecas pievienoties Eiropas Savienībai, bet joprojām nerespektē cilvēktiesības. Kā jums jau zināms, Interpols ir dzēsis pilnīgi visus failus, kas attiecas uz mani, klasificējot lietu kā politisku vajāšanu.
Vai man ir piedāvāts nokārtot visus jautājumus un izbeigt nelikumīgo vajāšanu Ukrainā? Jā, un vairākkārt, nosaucot konkrētas summas. Par laimi, man ir pietiekami daudz gudrības un dzīves pieredzes, lai neinteresētos par šādiem "piedāvājumiem". Esmu pieradis paļauties tikai uz likumu, taisnīgumu un savu advokātu darbu. Vēl 2020. gadā Kijivas Pečerskas rajona tiesa pieņēma lēmumu, nosakot izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai divu mēnešu termiņu, lai veiktu nepieciešamās darbības lietas izmeklēšanas pabeigšanai. Šai lietai jau sen vajadzēja būt vai nu slēgtai, vai nodotai tiesai.
Tā kā krimināllieta netika slēgta un minētais tiesas lēmums netika pildīts, advokāti vērsās Valsts izmeklēšanas birojā ar sūdzību par tiesas lēmuma nepildīšanu no amatpersonas puses. Valsts izmeklēšanas birojs Kijivā ierosināja krimināllietu par šo nepildīšanu. Taču situācija nemainās: nezināmu iemeslu dēļ tiesībsargājošās iestādes nepilda tiesas lēmumu un nedzēš informāciju no savas datubāzes, lai gan tām jau sen bija pienākums to darīt. Agrāk vai vēlāk laiks visu saliks savās vietās.
Mediji ziņo, ka esat ieguvis Grieķijas "zelta vīzu" un Serbijas pilsonību. Vai tā ir patiesība? Kāpēc par savu mītnes valsti izvēlējāties Latviju?
Kad pārcēlos uz ārzemēm, man vajadzēja dzīvesvietu, tāpēc izvēlējos Grieķiju, kur iegādājos nekustamo īpašumu. Man nav "zelta vīzas", man ir termiņuzturēšanās atļauja. Uz Serbiju tiku uzaicināts kā liels investors valsts uzņēmuma privatizācijā.
Kāpēc Latvija? Tas ir acīmredzami — tā ir veiksmīga, draudzīga Eiropas valsts, kurā ir ērti vadīt biznesu un viegli to paplašināt visā Eiropas Savienībā. Likumi šeit tiek stingri ievēroti, ir izveidota viena no labvēlīgākajām uzņēmējdarbības atbalsta sistēmām, un biznesa drošības līmenis ir ļoti augsts, tāpēc valsts sniedz visas iespējas caurskatāmai un likumīgai uzņēmējdarbībai.
Kopš 2022. gada oktobra jūs esat kļuvis par alternatīvo ieguldījumu fonda "EcoEnergy AIFP" patieso labuma guvēju. Šim fondam pieder uzņēmumi "NewFuels" un "Energy Resources CHP", kas atrodas Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā. Vai, ienākot Latvijas tirgū, jūs pārbaudīja atbildīgās Latvijas iestādes?
Tika veiktas un īstenotas visas spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās nepieciešamās procedūras, un par patieso labuma guvēju es kļuvu 2021. gada decembrī.
Kāpēc jūs strukturējāt savu biznesu Latvijā kā alternatīvo ieguldījumu fondu?
Fonds tika izveidots 2017. gada janvārī, bet es par labuma guvēju kļuvu 2021. gada decembrī. Es iegādājos biznesu, izmantojot jau esošu struktūru, kas bija izveidota pirms manas iesaistīšanās.
Vai jūs vai jūsu uzņēmumi esat atbalstījuši Aleksandru Bartaševiču un viņa politisko spēku?
Ne es personīgi, neviens no man piederošajiem uzņēmumiem nekad nav piedalījies politisko partiju vai to kandidātu atbalstīšanā Latvijā.
Saskaņā ar mediju publikācijām, jūsu ģimenes kontrolētais Kipras uzņēmums "Ablemark Limited" 2020. gadā bijis iesaistīts ieroču tirdzniecības darījumos. Kā jūs to varat komentēt?
"Ablemark Limited" nekad nav bijis iesaistīts nekamā nelikumīgā, jo īpaši tādās darbībās kā ieroču tirdzniecība vai jebkādi saistīti darījumi. Mūsdienu pasaulē, diemžēl, nav grūti izplatīt nepatiesu informāciju, kas sāk dzīvot savu dzīvi internetā. Konkurenti, ienaidnieki un viņiem līdzīgie to izmanto.
Kad 2019. gadā pārdevāt televīzijas kanālu "ZIK TV" par 27,5 miljoniem dolāru, darījums tika veikts caur Baltkrievijas banku "Absolutbank", kas pieder sankcionētajai personai Mikolajam Varabejam. Jūs pārdevāt uzņēmumu Tarasam Kozakam, Viktora Medvedčuka partnerim. Kā jūs varat komentēt šo darījumu?
Pirmā persona, kurai tika piedāvāta iespēja iegādāties telekanālu, bija toreizējais Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kā arī valdošie spēki. Visi atteicās. Turklāt darījuma brīdī neviena no jūsu pieminētajām personām nebija pakļauta sankcijām; viņi visi legāli nodarbojās ar uzņēmējdarbību un ieņēma amatus augstākajos politikas ešelonos.
Palasiet, kas teikts Vikipēdijā: "No 2010. līdz 2019. gadam, periodā, kad tas piederēja Petro Diminskim, kanāls Zik producēja uz Ukrainu orientētu saturu un neizraisīja nekādus iebildumus Ukrainas sabiedrībā". Pat ja es būtu gribējis, es nevarētu ietekmēt kanāla pozicionēšanu vai redakcionālo politiku pēc 2019. gada jūnija. Uzskatu, ka "Zik" mediju holdinga komanda, kas izcili strādāja līdz 2019. gada vasarai, valsts labā un Ukrainas demokrātisko vērtību veicināšanā paveica daudz vairāk nekā valdība un politiskās partijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
