Rīgā Ukrainas delegācija: Latvija apliecina arī turpmāku palīdzību
Latvijas uzņēmējos gana lielu interesi rosina iespēja līdzdarboties Ukrainas atjaunošanas darbos. Ceturtdien šīs iespējas tika apspriestas, Rīgā viesojoties Ukrainas valdības ministram kopā ar ukraiņu uzņēmēju delegāciju. Vēl jo vairāk ņemot vērā Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību, ekonomiskās sadarbības iespējas pēc kara būšot ievērojamas.
Ukrainas valdības un uzņēmēju delegāciju Latvijā vada Ministru kabineta ministrs Olehs Nemčinovs. Samērā neierasts amats Latvijas valsts pārvaldes izpratnē, bet konkrētā amatpersona koordinē ministriju darbu un sadarbību ar citām institūcijām. Nemčinovs ceturtdienas atklāja Ukrainas stendu būvniecības izstādē "Māja 2023".
Pēc Ķīpsalas apmeklējuma viesu delegācija devās uz viesnīcu "Latvija", kur notiek Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkots seminārs par iespējamām atjaunot Ukrainas kara nopostīto infrastruktūru, kā arī viens no šīs vizītes centrālajiem notikumiem abu valstu Starpvaldību komisijas sēde.
Biznesa seminārs pulcēja vairāk nekā 130 Latvijas uzņēmēju, kuri izrāda interesi par iespējamu piedalīšanos Ukrainas atjaunošanā. Tur šim mērķim veido vairākas atbalsta programmas ar starptautiskā finansējuma piesaisti. Sarunas par mūsu uzņēmēju iesaisti sākušās jau iepriekš, un runa konkrēti par Čerņihivas apgabalu. Tā vadītājs attālināti pieslēdzās semināram un informēja par nepieciešamo. Līdzīgi kā daudzviet Ukrainā, dzīvojamās mājas, skolas, tilti, ceļi – okupanti nodarījuši milzīgu skādi.
Izskan arī aicinājums Latvijas biznesam nevis finansiāli atbalstīt, bet spert soli tālāk un sadarbībā ar ukraiņiem izvērst šajā valstī uzņēmējdarbību.
"Bizness Ukrainā piedzīvoja ļoti nopietnu kritumu. Vairāk nekā 90% uzņēmumu daļēji vai pilnībā apstājās pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma 24. februārī. Bet Ukrainā strādājošie komersanti ir pierādījuši, cik noturīgi tie ir. 2022. gada oktobrī un novembrī jau 86% uzņēmumu atkal darbojās. Ukraina ir gatava ne tikai atgriezties pie pirmskara ekonomiskajiem rādītājiem, bet arī augt un būt lepna Eiropas ģimenes locekle," saka "Ukraineinvest" vadītājs Serhijs Tsivkačs.
Starpvaldību komisijas sēdē darba kārtība jau krietni plašāka. Šis formāts dibināts labu laiku iepriekš, bet pēdējā sēde notika vēl 2020. gadā, kad situācija Ukrainā bija krietni citāda. Pēc sanāksmes abi tās vadītāji svinīgi parakstīja sēdes protokolu. Latvija arī turpmāk ir gatava būt starp pirmrindniekiem palīdzībai Ukrainā.
"Atbalstīsim Ukrainu ceļā uz Eiropas Savienību, uz integrāciju NATO un noteikti arī cīņā par brīvību un neatkarību – cik vien ilgi tas būs nepieciešams," saka ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
Starp praktiskākām lietām pārrunāti, piemēram, tehniski risinājumi, kā varētu vest Ukrainas graudus caur Latvijas ostām. Tas gan noteikti nevar noteikt uzreiz, ņemot vērā, ka vairs nevar transportēt pa pa dzelzceļu caur Baltkrieviju, kas atbalsta okupantu spēkus.
"Mēs to gribētu atrisināt pēc iespējas ātrāk, tagad. Valstīm ir nepieciešami mūsu graudi. Cik ilgi turpināsies karš, mēs vēl nevaram pateikt. Agresors ir bezatbildīgs, trauks un, kā jau teicu, neadekvāts," saka Nemčinovs.
Tāpat sanāksmē apspriesta iespējama kādu Ukrainas uzņēmumu vai atsevišķu preču ražošanas pārcelšana uz Latviju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
