Pētniece: Kremļa dezinformācijas aparāts sācis izmantot faktu pārbaudes atmaskošanas žanru

Viņa uzsvēra, ka informatīvā telpa ir būtiski atkarīga no fiziskajā telpā notiekošā. Ukraina ir devusi spēcīgu atsparu Krievijas uzbrukumam, pārņēmusi iniciatīvu, kopš tā laika Ukraina ir radījusi daudzas kustības digitālajā telpā, piemēram, NAFO organizāciju – suņu bildes, kur caur humoru reflektē par notikumiem reālajā dzīvē, darbību frontē un politiskiem lēmumiem utt. Ir dažādas atspēkošanas pārbaudes iniciatīvas, simboli, mīmi, piemēram, Kijivas spoks, suns Patrons, ukraiņu zemnieki, kas traktoru aizvāc Krievijas tankus, kam sabiedrība pozitīvā ziņā var just līdzi.

Aleksejeva atzina, ka Kremļa dezinformācijas apmēri patlaban joprojām ir lieli, bet stāsti balstās iepriekš dzirdētos vēstījumos jeb naratīvos. Novērojams daudz neautentiskuma pazīmju. Vēstījumi ir tie paši, kas dzirdēti iepriekš, par sankciju noņemšanu, apelācijām pie pacifisma, utt. Tos viegli redzēt, ka attālus ģenerējis mākslīgais intelekts, zināmu mediju logo falsifikācija, daudz neautentiskuma pazīmju, kas liecina par kampaņu. Nespēja panākt organisku lietotāju iesaisti ar saturu.

Viņa pastāstīja, ka Kremļa dezinformācijas aparāts šogad ir sācis arī izmantot faktu pārbaudes, atmaskošanas žanru līdzīgi, kā to dara Rietumos, nosaucot apgalvojumu un izskaidrojot, kāpēc tas ir nepatiess. Taču pretēji autentiskajai metodei, kad tiešām tiek atmasko, nepieturas pie daudziem standartiem, nedod konkrētus pierādījumus, nenorāda pretējo apgalvojumu avotus. Tāpēc šie materiāli drīzāk ir propaganda, kas izskatās kā faktu pārbaudes materiāls.

Redzamākie propagandas izplatītāji Krievijā ir tie, kuru kontu bieži redzami "Telegram", reaģējot uz dažādiem Rietumu vēstījumiem. Var teikt, ka viņu balsis Krievijā ir svarīgas un tās ir oficiālākās, skaļākās, redzamākās un ietekmīgākās balsis Krievijā.

Pētniece atzina, ka pretrunas Kremļa izteikumos nav problēma, jo cilvēkiem galvenais ir stāsts. Arī Rietumu politiķu kampaņās ir bijušas novērotas pretrunas, piemēram, Donalda Trampa retorikā. Tas tāpēc, ka informācija nav lineāra, tā ir izkaisīta, ikviens dzīvojam individuālajā informatīvajā bāzē, tāpēc pretrunas varam nesaskatīt. Pretrunas prāts iepriekš minētā dēļ spēj sagremot vai ignorēt.

Krievvalodīgie iedzīvotāji Latvijā nelabprāt pauž patieso viedokli. Viņa pieļāva, ja propaganda strādā, tā visdrīzāk ir kā pretestība pret to, ko šie cilvēki redz Latvijā notiekam, piemēram, tas, ka ir ieņemta skaidra nostāja pret Krieviju un krievisko. Iespējams, cilvēki šos stāstus pārņem, jo saskata noteiktas lietas, lai gan Kremļa izskaidrojumi par to cēloņiem ir maldīgi.

Pētniece teica, ka Rietumos ir uzvarējis ukraiņu stāsts, jo tas ir īsts. Ja Krievijai vajag izmantot daudz nolieguma, spoguļošanas, ukraiņu pusei ir morālā taisnība, jo viņi aizstāvas. Daudz pozitīvo stāstu. Cits stāsts globālajos dienvidos, Krievija mēģina ukraiņus padarīt ne tikai par rusofobiem vai nacistiem, bet arī par islāmfobiem.