Administratīvie naudas sodi nepilngadīgajiem: eksperti uzskata, ka no tiem nav nekādas audzinošas jēgas

Aizvadītajā gadā 3000 nepilngadīgo piemēroti administratīvie, jeb naudas sods – vidēji ap 140 eiro.

Savukārt 5000 nepilngadīgo kā sodu saņēmuši audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Zem šā nosaukuma plašs sodu spektrs: sākot no brīdinājuma, līdz ievietošanai sociālās korekcijas izglītības iestādē. Problēmu bērni ir vecāku neaizdarības spogulis – šāda tēze izskanējusi Saeimas Juridiskās komisijas sēdē, kur sprieda, vai būtu nepieciešams atcelt nepilngadīgo atbildību saistībā ar administratīvo pārkāpumu veikšanu.

"Bērniem visraksturīgākie pārkāpumi ir alkoholisko dzērienu lietošana, smēķēšana, tabakas izstrādājumu glabāšana, šādu pārkāpumu skaits ir tūkstošos," norāda Valsts policijas pārstāve Vineta Pavlovska.

20 darba gadu stāžā neviens gadījums ar naudas sodu jaunietim vai tā ģimenei nav devis vajadzīgo rezultātu – tā par savu pieredzi saka Jūrmalas pašvaldības Nepilngadīgo uzraudzības nodaļas vadītāja Anete Sileniece. "Viņi to arī nemaksās! Tie procenti uzkrājas līdz 18 gadu vecumam, kad viņam nāk dzimšanas dienā tiesu izpildītājs. Tas bērns jau sen ir aizmirsis, ko izdarījis, tas bijis 14 gadu vecumā, un viņam 18 gados nav skaidrs, par ko uzbrūk tiesu izpildītājs."

Vairāki sēdes dalībnieki no valsts iestādēm, kas ikdienā darbojas ar nepilngadīgo veikto pārkāpumu seku izvērtējumu, sliecas piekrist, ka no naudas sodiem nav jēgas. Atsevišķi deputāti gan uzskata, ka naudas sodi ir efektīvi.

"Vienīgais nevarētu piekrist, ka esošajam naudas sodam nav nekādas audzinošas nozīmes! Mēs uzskatām, ka šādā veidā valsts vecākiem ir atgādinājusi par viņu primārajiem pienākumiem," teic deputāts Gunārs Kūtris (ZZS).

Jau tagad Administratīvā komisija bērnam var uzlikt par pienākumu, piemēram, piedalīties sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmās, turpināt pamatizglītības iegūšanu, ierasties uz konsultāciju pie ārsta, psihologa vai cita speciālista. Tomēr bieži vien tas viss notiek "ķeksīša pēc".

Sēdes laikā izskanēja biedējoši piemēri: Latvijā esot arī neglābjami jaunieši, kas sevi burtiski iznīcina, lietojot narkotiskās vielas un veic vidēji vienu administratīvo pārkāpumu nedēļā. Līdzšinējā sodu sistēma tiek saukta par bezzobainu.

"Pareiza domāšana, nevis tā, ka mēs paņemam cilvēku, mēs sodām un varam aizmirst. Pareiza domāšana, manuprāt, – kādēļ viņš to izdarīja, kādi ir tie iemesli, kādas ir bērna vajadzības, kas nebija apmierinātas," vērš uzmanību Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV).

Jautājumu un neskaidrību, kā šo sarežģīto problēmu risināt, ir ļoti daudz – ko, kā un vai vispār grozīt esošajos likumos, tādēļ komisija diskusijas turpinās nākamajā sēdē, kas paredzēta maijā.