Valdība apņēmusies ik gadu reorganizēt vai slēgt 10% skolu

Pārkāpjot likumā noteikto termiņu, valdība ar kavēšanos šonedēļ apstiprināja rīcības plānu. Apjomīgajā dokumentā uzskaitīts, ko ministri apņēmušies paveikt savu pilnvaru laikā.

Viena no prioritātēm ir izglītība. Valdība sola turpināt samazinā skolu skaitu. Rīcības plānā paredzēts, ka "reorganizācijas un likvidācijas process ikgadēji skars vidēji 10% izglītības iestāžu".

Šāds skaits izraudzīts, ņemot vērā ar pašvaldībām sāktās sarunas, lai gan Izglītības un zinātnes ministrija bija iecerējusi rīkoties straujāk.

"Šie 10% ir ņemti, rēķinot vidēji, kā notiek šī sarunu gaita, kā notiek kritēriju piemērošana, tas apmēram varētu virzīties uz priekšu," saka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Šādu grāmatvedisku attieksmi pret skolu slēgšanu kritizē Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure: "Gribas teikt, ka šis ieraksts atkal ir tāda "Excel" pieeja. Būtiski, ka skolu tīkls nav nekas atrauts no ekonomikas. Ja mēs runājam par reģionu līdzsvarotu attīstību, tad skola ir šī sastāvdaļa, vai ir pieejama izglītības iestāde vai nav."

Izglītības un zinātnes ministre gan vērš uzmanību, ka ka 10% nav "iecirsti akmenī" un gadu no gada var mainīties. Kā uzsver Čakša, galvenais, lai izmaiņas palīdz uzlabot izglītības kvalitāti, ļauj celt zemākās algas, labāk sabalansēt slodzi un būtu vairāk naudas, ko ieguldīt mācību vides uzlabošanai.

"Tas mērķis jau ir vienkārši sakārtot skolu tīklu, nevis pašmērķis ir katru gadu kādu konkrētu skaitli sasniegt. Tas mērķis ir, lai ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība. Mums jāatrod tā kombinācija, kur bērnam ir laba izglītība, skolotājam laba apmaksa un mēs nepārmaksājam par telpām tā vietā, lai investētu cilvēkos," pauž ministre.

Nozares arodbiedrībā skaidro, ka 10% atbilst tam, kā jau līdz šim ir optimizēts skolu tīkls. Tomēr valdības rīcības plānu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga lasa ar rūgtumu. "Vienus žmiedz, bet paši veido jaunu ministriju," viņa ir sašutusi, ka līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos mazāk nekļūst ierēdņu.

"Pēdējā gada gada laikā 70 izglītības iestādes slēgtas vai reorganizētas. Tad arī tie ir tie aptuveni 10%, kas, protams, izriet no skaudrās demogrāfiskās situācijas. Šie nepopulārie lēmumi ir jāpieņem. Bet atļaušos teikt, ka gribētos arī, lai publiskajā sektorā – valsts pārvaldē – būtu līdzīgi principi, jo tur jau arī ir jāizjūt šīs demogrāfiskās tendences," saka LIZDA vadītāja.

Inga Vanaga piekrīt, ka skolu skaitu ir pamats turpināt samazināt, bet tas jādara izsvērti: "Kā mēs gribam skolēnam katram šo individuālo pieeju, tādai pašai pieejai būtu jābūt pret katru izglītības iestādi, jo jāņem ir vērā lokālā situācija. To, ka ir iespējas optimizēt, to mēs nevaram noliegt kā LIZDA. Bet ar izglītības kvalitāti mēs aicinātu to nesasaistīt. Arī lielās skolās mēs redzam, ka trūkst skolotāju, trūkst atbalsta personāla un tas ietekmē kvalitāti. Mācību līdzekļi trūkst arī lielās skolās."

Līdzīgu viedokli pauž arī Pašvaldību savienībā, apšabot, vai skolu slēgšana ļaus sasniegt valdības mērķus. "Mēs neesam pret to, ka skolu tīkls jāturpina skatīt un jāpieņem lēmumi — arī nepopulāri. Mēs esam par to, ka tas notiek vienlaikus ar daudzu problēmu risināšanu. Pedagogi, metodiskais darbs un pats būtiskākais – atbalsta sistēma bērniem," teic Dundure.

Saskaņā ar Pašvaldību savienības apkopotajiem datiem 20 gados ir slēgtas vairāk par 400-it skolām, kas ir aptuveni 40%.