Krievijas pilsoņi sāk kārtot latviešu valodas pārbaudījumu; vairums atzīst – tas sagādā stresu

Vismaz pirmais mēģinājums kārtot eksāmenu jāpaspēj līdz septembrim, pretējā gadījumā draud izraidīšana no valsts.

Prasība obligāti apliecināt latviešu valodas zināšanas ir pazemojoša, – tā saka vairāki Krievijas pilsoņi, kuri ieradušies uz eksāmenu. Un vairums atzīst, ka tas sagādā daudz stresa. Rokassomiņās nervu un asinsspiediena zāles, uz eksāmenu dodas ar dievpalīgu, metot krustus.

Uz pārbaudījumu ieradusies arī Valentīna. Vaicāta, ko domā par to, ka jākārto latviešu valodas pārbaudījums obligāti, viņa atbild: "Viss normāli.

Valentīna stāsta, ka Latvijā dzīvo 50 gadus. Ikdienā viņa sazinās krieviski, tāpēc latviski runāt grūti. "Mazliet runāju, bet tikai tik, cik- eksāmenam. Tikai krieviski. Man (kak eto skazaķts) neviens nerunā [latviski]," saka Valentīna.

Latviešu valodas zināšanas jāapliecina otrajā zemākajā līmenī. Jāsaprot vienkāršs teksts – ziņu virsraksti, sludinājumi, ēdienkarte, un jāprot sazināties sadzīviskās situācijās.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka pārbaudījumu ar pirmo reizi neizdodas nokārtot nepilnai trešdaļai Krievijas pilsoņu. Kā veicas šoreiz, vēl pāragri spriest, bet pirmie secinājumi par eksāmenu norisi pārbaudījumu rīkotājiem jau ir.

Valsts izglītības satura centra pārstāve Liene Bērziņa pauž: "Cilvēki nāk motivēti. Bet paralēli arī, protams, ļoti satraukti. Ir tādi cilvēki, kuri nav pārliecināti par to, ka viņu valodas zināšanas ir pietiekošas. Un ir tādi, kuri ir pārliecināti, ka viņi ir gatavi. Viņi ir izmēģinājuši uzdevumus, trenējušies. Tā, ka tās situācijas ir dažādas."

Latviešu valodas pārbaudījumam nav reģistrējušies aptuveni 9000, tāpēc plānots pagarināt pieteikšanos. Ja pirmā reize būs nesekmīga, līdz novembra beigām eksāmenu varēs kārtot atkārtoti. Bet jebkurā gadījumā dokumenti, kas apliecina, ka sākta valodas eksāmena kārtošana, jāiesniedz līdz 1. septembrim. Pretējā gadījumā Latvija būs jāpamet.

"Šīm personām 2. septembrī zudīs tiesības uzturēties valstī un viņiem trīs mēnešu laikā būs jāizceļo no valsts," skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maija Roze.

Tomēr, kā skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja, pirms izraidīšanas katru gadījumu vērtēs individuāli. "Lēmumus pieņemam tikai mēs šajos gadījumos. Šie cilvēki ir ilgstoši dzīvojuši Latvijā. Un šeit ir jāizvērtē gan saistība ar valsti, gan samērīgums un viss pārējais, lai pieņemtu šādus lēmumus," saka Roze.

No valodas pārbaudījuma ir atbrīvoti bērni un 75 gadu vecumu sasniegušie. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, dokumenti uzturēšanās atļauju pagarināšanai kopumā jāiesniedz 24 500 Krievijas pilsoņu. Katrs saņems vēstuli ar informāciju par prasībām, kādas jāievēro, lai nezaudētu tiesības dzīvot Latvijā.