Braucēju ar katru gadu kļūst vairāk, tāpat arī negadījumu un prasības pieteikumu par kompensāciju apdrošinātājiem. Pērn rekordsumma – vairāk nekā 8000 eiro – izmaksāta kādam elektroskūtera vadītājam, kurš avārijā izsita zobus.
Efektīvākais veids, kā pasargāt sevi braucot ar skrejriteni ir lietot aizsargķiveri – vien 350 grami, kas var pasargāt dzīvību. Tieši galvas traumas atstāj vissmagākās sekas, krītot no elektroskūtera – tā, analizējot pieteikumu skaitu, secina apdrošināšanas kompānija "Ergo".
Vidējā apdrošināšanas atlīdzība par negadījumu ar skrejriteni pērn pie šī apdrošinātāj bija 740 eiro. Lielākā atlīdzība 8400 eiro – izmaksāta pēc negadījuma, kad auto notrieca skrejriteni, kura vadītājs guva žokļa lūzumu un viņam izsisti zobi. Atlīdzība 8250 eiro izmaksāta pēc tam, kad automašīna uzbrauca skūtera vadītājai, kura pārvietojās pa velo joslu un negadījumā lauza kāju. 2060 eiro izmaksāti skrejriteņa vadītājam, kurš, krītot salauza atslēgas kaulu un guva galvas traumu.
Pirmie negadījumi ar elektriskajiem skrejriteņiem apdrošinātājiem ik gadu pieteikti martā un aprīlī. Vasaras mēnešos skaits turpina pieaugt, maksimumu sasniedzot augustā un septembrī. Arī policija pamatoti nobažījusies – būs darba pilnas rokas, elektroskūteru braucēju ar katru gadu kļūst vairāk.
"Jau ir pirmie gadījumi, kur ir notikuši ceļu satiksmes negadījumi un ir cietušie. Ja skatāmies iepriekšējos gadus, tad šī tendence ir satraucoša, katru gadu pieaug negadījumos cietušo skaits un mums nākas pielāgoties."
Tas nozīmē – būs arvien biežāka elektroskūteru braucēju kontrole, sevišķi brīvdienās, kad alkohola vai citu vielu reibumā skūterus izmanto bezatbildīgākie braucēji, apdraudot sevi un citus.
"Pašlaik ir iesniegti grozījumi likumā, palielinot atbildību par dažādiem pārkāpumiem, kas ir izdarīti ar skrejriteņiem, kā arī plānots palielināt kompetences – arī pašvaldība policija varēs uzraudzīt elektroskrejriteņu vadītājus," saka Smilga.
Rīgā šogad ir ap 8000 nomas skrejriteņu, daudzi nesen parādījušies ielās. Braucot ar tiem, klients nelaimes gadījumā teorētiski ir pasargāts, – ja ievēro lietošanas noteikumus.
"Klients ir apdrošināts, klientam ir gan veselības, gan civiltiesiskā apdrošināšana, šeit gan ir jāņem vērā – situācijās, ka klients ir darījis ko pret noteikumiem vai likumu, ne par kādu kompensāciju nevar būt runas. Braucot alkohola reibumā, divatā uz viena skrejriteņa, notiek sadursme, tur apdrošināšana nav spēkā."
"Bolt" lēš, ka 11 pilsētās bijis virs simts situācijām, kad klienti sazinājušies ar uzņēmumu par situācijām, kad notikusi avārija un nepieciešama apdrošināšanas kompensācija. "Protams, tas nenozīmē, ka tas ir galējais cipars un ka tikai tik ir bijuši negadījumi, noteikti ir bijis vairāk, tas, par ko klienti ir sazinājušies un gājis tālāk uz apdrošināšanu," pauž Kivleniece.
Latvijā aizvien nav sakārtota likumdošana saistībā ar elektroskrejriteņu izmantošanu, kā arī koplietošanu. Oficiāli pat nav noteiktas vietas, kur drīkst vai nedrīkst braucamrīkus atstāt, un pašvaldībām nav legālu veidu, kā šo situāciju sakārtot. Nesteidzīgas diskusijas par izmaiņām likumos notiek Saeimā, taču arī tur progress ir ļoti lēns.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
