"Glābēji": Madonas VUGD vīri – glābjot citus, nereti izglābj sevi pašu

Madona. Ziema. Viens no glābējiem Guntars ir spilgtāks nekā pārējie. Nemitīga uzvilkta stīga – pilns ar humoru un smaidu. Vienmēr pirmais pie darbiem, nekad nenogurdināms un allaž džentlmenis.

Reiz pat dzēšot māju istabā ieraudzījis skaistas puķes – esot bijis jāglābj no liesmām arī tās. Pēc dažām minūtēm sniegā stāvējuši 20 puķu podi ar ziediem. Izglābti.

Viņa smaids ir bruņas par to, kas pašam sāp un dzīvē sitis pa sirdi. Varbūt tāpēc – par pensiju nedomājot, jo bez savas brigādes čaļiem un darba viņš nebūt viņš.

Kā izskatās īsts paldies? Tie nav vārdi, teic Madonas daļas virsniekvietnieks Guntars Ragozins. Vārdos pateiktais "’paldies’’ mūsu laikos kļuvis tukšs, jo tiek izteikts pārāk bieži. Īsts paldies lasāms notikumā izglābtas tantes asarainajās acīs. "’Tu redzi, ka cilvēkam ir pilna sirds, viņš vēlas pateikties, bet pār lūpām neko nevar dabūt. (..) Vairāk neko nevajag,’’ stāsta Guntars.

Ugunsdzēsēji ir mūsu varoņi, taču padomju laiku "’bardaka’’ dēļ šur tur sabiedrībā joprojām dzīvs ir uzskats – glābēji neko nedara, tikai guļ un plosto. Arī Guntars atzīst, ka savulaik apkārt daudzi runājuši: "’Ja negribi neko darīt – ej strādāt ugunsdzēsējos. Tur tikai guļ un dzer.’’

Šāda patiesība esot saglabājusies līdz aptuveni 2000. gadam, taču tagad vairs nav iedomājama. Vienlaikus sabiedrībā šis uzskats nav pilnībā zudis. "’Piemēram, ziemā aizbrauc uz izsaukumu, paslīdi un nokrīti uz ledus, un cilvēki saka: "’Gan jau piedzēries.’’ Bet nav laika iet skaidroties – jādara savs darbs,’’ norāda Guntars.

Lasi vēl: Atskaite atskaites galā, kulinārās izvirtības un humors, kas glābj – diena Madonas ugunsdzēsēju depo

Tāpat kļūt par ugunsdzēsēju un vēlāk arī kāpt augstāk pa karjeras kāpnēm nevarot kurš katrs. Vispirms svarīgi, lai būtu piemērota fiziskā forma. Guntars atklāj, ka pirms pāris gadiem darbā uz vienu amatu pieteicās aptuveni 18 pretendenti, bet nevienu nevarēja pieņemt darbā. Kāpēc? 70% no tiem bija kāda iepriekšēja saķeršanās ar policiju, bet pārējie nevarēja nokārtot fiziskās sagatavotības normatīvus.

Kas attiecas uz nepieciešamo izglītību, Madonas daļas virsleitnants Uģis Cirvelis uzsver, ka viņa amatā bez augstākās izglītības nevar strādāt. "’Ja sabremzē mācībās, pa karjeras kāpnēm augstāk nevarēsi kāpt.’’

Tiesa, arī konkurēt nespējīgais atalgojums ir vēl viens iemesls, kādēļ trūkstošās glābēju vietas tik labi neizdodas aizpildīt. Uģis atklāj, ka ar augstāko izglītību savā amatā mēnesī nopelna aptuveni 900 līdz 1000 eiro uz rokas.

Taujāts, kāpēc neatvaļinās no dienesta, viņš uzdod pretjautājumus: "’Kur? Grāvjus rakt? Par vēl zemāku naudu? "’Maximā’’ – kasē [strādāt]? Apkārt nav tāds darba tirgus, lai ietu prom.’’

Vienlaikus Uģis atzīmē – ja glābēji sāktu čīkstēt, neviena dienestā vairs nebūtu. "’Te strādā tie, kam patīk "’pažarka’’, kam patīk adrenalīns. Protams, ir nianses kā jebkurā darbā, kas patīk vai nepatīk, bet tās nav tādas, kas sagādā zobu sāpes vai ciešanas gan tev, gan ģimenei.’’

Brīžam apbrīnojamo un neizskaidrojamo patiku pret ugunsdzēsēju darbu apliecina arī Madonas daļas kaprālis Mārtiņš Kaulačs, kurš norāda – darītu kaut ko citu tikai tad, ja dzīve piespiestu. "’Protams, ir jaunieši manā vecumā, kuri pelna divreiz vairāk, var izklaidēties, kaut kur aizbraukt. Mani tas – ceļošana vai izklaides – nesaista, tāpēc galus varu savilkt. Dažreiz gan sevi pieķeru pie domas, ka varbūt sevi mānu, bet, ja tā patiešām būtu, es jau sen būtu aizgājis. Jo kāpēc man sevi mocīt tik ilgi?’’

Noslēgumā Mārtiņš vērš uzmanību, ka glābējiem ir darbs ne jau cilvēku stulbuma dēļ, bet drīzāk tādēļ, ka daudzi neapzinās savas dzīvības cenu. "’Varbūt viņiem nav kam dzīvot, tāpēc var tā riskēt. Bet tie, kuriem ir kā dēļ dzīvot, to dara prātīgāk.’’
Projektu "Glābēji" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Glābēji" saturu atbild producentu grupa SIA "Video Factory". #SIF_MAF2022